"Mani arvien vairāk saista tehniskas lietas."

SVETLANA BLŪMA ir viena no nedaudzajām sievietēm, kuras savu profesiju saistījušas ar satiksmes drošību. Viņa ir ceļu satiksmes noteikumu skolotāja Saldus tehnikumā un autoskolā "Universāls".

Tēva un vīra ietekmē Svetlana Blūma ir izvēlējusies viņasprāt tik interesanto ceļu. Viņu nav daudz, kuras uzdrošinās ielauzties tā sauktajā vīriešu pasaulē - auto un satiksmes drošības zinībās.

Kāpēc jūs izlēmāt kļūt par satiksmes drošības skolotāju?

- Es nekad nedomāju, ka kļūšu par skolotāju, bet tā ir sanācis. Jau, mācoties vidusskolas pēdējā klasē, apprecējos, un piedzima bērniņš. Pabeidzu vidusskolu ar domu, ka būšu mājsaimniece, - audzināšu bērnus, vārīšu ēst utt. Bet, pateicoties kaimiņienes ieteikumam, iestājos neklātienē Stabiņa augstskolas filiālē Saldū. Uzskatu, ka dzīvē nekas tāpat vien nenotiek. Piecu mācību gadu laikā, tētis (autoskolas "Universāls" vadītājs Pēteris Veļičko - red.) ik pa laikam izteica vēlmi. lai es mācītos par satiksmes noteikumu skolotāju. Kaut gan autovadītājas tiesības ieguvu, mācīdamās Druvas vidusskolā, tomēr mani ne visai vilināja doma kļūt par satiksmes noteikumu pārzinātāju. Biju diezgan bailīga autobraucēja, jo, nolikusi tiesības, pie stūres nesēdos gadu. Tētis bija satraucies. Bet dzīve piespieda vadīt automašīnu, jo uz bērnudārzu bija jāved bērns.

Daudzi domāja, ka esmu autovadītājas tiesības nopirkusi, bet mans tētis to nekad nepieļautu, jo viņš ir principiāls cilvēks. Es arī neizprotu cilvēkus, kuri pērk tiesības. Kā pierāda statistika, tieši viņi visbiežāk izraisa avārijas, apdraudot nevainīgus cilvēkus.

Pēc skolas beigšanas tētis man pateica, ka Rīgā sākas kursi satiksmes noteikumos. Īpaši nepretojoties, devos mācīties, jo iekšējā sirdsbalss teica, ka tas jādara. Pēc diviem mēnešiem ieguvu apliecību, ka drīkstu mācīt ceļu satiksmes noteikumus un ceļu drošību.

Vai nebija grūti uzsākt skolotājas gaitas?

- Pirmās iemaņas, uzstājoties auditorijas priekšā, guvu augstskolā. Tur arī apguvu zināšanas par saskarsmi ar cilvēkiem un dažādas pedagoģiskās iemaņas. Kad beidzu kursus, tētis teica, lai pārņemu viņa darbu tehnikumā, kur viņš mācīja satiksmes noteikumus un mehanizāciju. Un tā varu pat teikt, ka mani "iegrūda" tehnikumā, kur mācu ne tikai satiksmes noteikumus, bet arī pedagoģiju un tirgzinības. Manā augstskolas diplomā rakstīts - ekonomikas, uzņēmējdarbības skolotāja, bet esmu saslimusi ar tehniku. Es pati brīnos, kas ar mani ir noticis.

Lai kā jūs izvairījāties no tehniskām lietām, tomēr esat tēva darba turpinātāja...

- Cik atceros, tētis darbadienās un brīvdienās vienmēr ir labojis automašīnas. Un, mazai esot, man patika skatīties, kā viņš strādā. Man tas nav apnicis arī tagad. Kad vīrs labo automašīnu, sēžu klāt un skatos, kur kas tiek likts un skrūvēts. Radusies pat doma iegūt otru augstskolas diplomu - automašīnu uzbūvē un ekspluatācijā. Gribētu arī iegūt autovadīšanas intruktores apliecību. Tomēr tētis un vīrs neiesaka, jo šim darbam nepieciešama liela nervu slodze. Vairāk esmu teorētiķe, bet vēlētos būt arī praktiķe.

Vai satiksmes noteikumus mācāt tikai tehnikumā?

- Nē. Man slodze ir visai liela - ir stundas tehnikumā, mācu satiksmes noteikumus arī autoskolas Ezeres grupai, dienas grupai Saldū. Tā kā autoskolas kursantu skaits palielinās, jo tagad šeit var mācīties arī tie, kuri vēlas iegūt C₁ un E kategorijas autovadītāju tiesības, arī man stundu skaits palielināsies.

Esmu apmierināta ar savu darbu, jo ir patīkami satikties ar pieaugušiem cilvēkiem, kuri grib sasniegt savu mērķi - iegūt autovadītāja tiesības. Mans vecākais skolnieks ir bijis 64 gadus vecs, bet mums bija labas attiecības, un viņš nokārtoja eksāmenus tāpat kā pārējie. Ir arī dažādas situācijas, kad, nenoliekot skolas eksāmenu, cilvēks sāk raudāt un lūdzas, lai to ieskaita. Bet esmu mācījusies no tēta, ka jābūt noteiktam un nekādas atlaides nevar dot. To arī pierāda valsts eksāmenu rezultāti - tie, kas mācījušies "Universālā", nokārto labi, un nenolikušo skaits ir neliels. Vairāk izkrīt braukšanā. Paradokss, bet braukšanā bieži izkrīt tie labākie braucēji, varbūt tāpēc, ka ir pārgalvīgāki. Ja es būtu instruktore, kura pieņem eksāmenu, tad noteikti saprastu, ka cilvēks ir uztraucies.

Kas jūs, satiksmes noteikumu pārzinātāju, visvairāk kaitina uz ceļiem?

- Tā ir citu autovadītāju attieksme pret mācību automašīnā sēdošo kursantu. Jāsaprot, ka tie ir tikai iesācēji, kuri nesen sēdušies pie automašīnas stūres. Dažreiz autobraucēji aizmirst, ka paši kādreiz bijuši šajā lomā, atļaujas signalizēt un teikt nepatīkamu frāzi. Ir bijis pat tā, ka instruktors kāpis ārā no automašīnas un atļāvies pateikt pretī kādu asāku vārdu.

Sarežģīts ir Skrundas un Brīvības ielas krustojums, kur daudzi autobraucēji neizprot, kā to izbraukt un neievēro "labās rokas" likumu. Mani uztrauc arī ceļu kvalitāte. Mēs kursos smejamies - cik iedzīvotāju Saldū, tik arī ir bedru pilsētas ielās. Viens no krustojumiem, kur būtu jāiezīmē ceļa līnijas, ir Brīvības un Kuldīgas ielas krustojums. Tur pat man, satiksmes noteikumu pārzinātājai, ir jādomā, lai neiebrauktu pretējā braukšanas joslā.

Ko jūs domājat par to, ka arvien vairāk sieviešu iegūst autovadītājas tiesības?

- Nekur nav teikts, ka sievietei ir jāvāra ēst, tikpat labi viņa var braukt ar auto un maltīti gatavot vīrietis. Daži cilvēki man aizrādījuši, ka man neesot pieredzes, bet es mācu satiksmes noteikumus. Sirds šādās reizēs iesāpas, jo pret savu darbu izjūtu lielu atbildību.

Uzskatu, ka sievietes pie stūres ir apdomīgākas un vairāk domā par sekām. Vīrieši ir pārgalvīgāki un viņiem patīk riskēt.