Es raugos sveču liesmā

Sestdiena, 02. marts., 2002 Laura Bula, Lutriņu pamatskolas 4. klases skolniece

Es raugos sveces liesmā un redzu mazu saitē pukstošu sirsniņu. Es sev vaicāju: "Vai tā ir tiesa?" Es redzu mazu dzīvību, ko var atdzīvināt, bet citā formā. Cik bēdīgi tas tomēr skan. Domāju - kas notiks, ja šī sveces liesma apstāsies. "Ak vai! Tā nomirs!" - iesaucas mana sirds. "Tu spēj to iedomāties? Kas notiks, kas būs?"

Es svecei caur sirdi saku: "Neuztraucies, tu dzīvosi mūžīgi, kamēr es būšu dzīva." Bet svece vēsi atbild: "Nepūlies, tas ir mans liktenis - dzīvot, mirt un atkal piedzimt... Tā tūkstoš reižu var notikt, bet ar mani nekas neatgadīsies, jo..."

Ak nē! Viņa nodzisa! Tomēr zināja, ka manā sirdī dzīvos mūžīgi.

Citi raksti sadaļā: Izklaide

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

 Lasīt vairāk