Mīce ārstē saimnieci un uzmana zvirbuļus

Mīce ir saldenieces Ārijas Krieviņas mīlule - trīskrāsu kaķene, un par viņu saimniece saka: ja spētu runāt, būtu cilvēks.

Ar Mīci gan tuvāk iepazīties neiznāca, jo viņai nepatīk sveši cilvēki mājās, tad kaķene manās kaut kur tālāk no ienācēja. Bet saimniece par Mīci zina daudz stāstu, ko piedzīvojusi un novērojusi. Kaķenei ir astoņi gadi, un to saimniecei iedāvājusi radiniece. Trīskrāsu kaķis esot laimes kaķis - bijis rakstīts kādā grāmatā. Vai tā ir vai nē - grūti pateikt. Bet Mīce noteikti te ir otra saimniece, ar kuru nedrīkst nerēķināties, jo viņa savas tiesības zina un prasa tās ievērot. Ārijas kundze saka: savi stāsti par mājas mīluļiem ir ikvienam, kura mājās ir kāds dzīvnieciņš.

"Varētu no rītiem ilgāk pagulēt, bet kaķene ir kā pulkstenis, kas noregulēts uz septiņiem. Tieši tad, ja vēl neesmu pamodusies, Mīce uzlec uz krūtīm un mīņājas, lai ceļos un dodu ēst, jo viņai tad ir brokastu laiks. Ēšanas ziņā izvēlīga - grib vai nu aknu pastēti, vai konservus kaķiem, bet tos, kuros nav dārzeņu. Laukos man bijuši pelēkie lauku strīpaiņi, bet tiem pietika ar pienu un pelēm kūtī. Šī ir lutekle."

Interesantas ir Mīces attiecības ar suņiem. Lai tiktu pie lielā vācu doga bļodas, tā iecirtusi sunim pa ķepu, bet, kad atnācis ciemos mazs alu sunītis, no tā tik ļoti pārbijusies, ka aizbēgusi, paslēpusies aiz skursteņa un tur notupējusi trīs dienas.

"Kad eju prom no mājas, tad Mīce paliek tik skumja. Vai nu pacietīgi sēž uz palodzes, vai pie vārtiņiem un gaida, kad pārnākšu," stāsta saimniece. Mīcei, lai gan jau pieklājīgs kaķa vecums, patīkot arī spēlēties, vislabāk paslēpes - vai nu istabā, vai vasarā, kad saimniece ravē, - dārza dobēs. Tagad, kad mājasmātei kāja ģipsī, Mīce nekur prom neiet un parasti iekārtojas uz ģipša - kur sāpīgākā vieta. Liekas, dzīvnieks jūt, ka vajadzīga palīdzība. Mīce palīdzot tikt galā ar stresu un dažu smagu domu.

Lai gan varētu labi iztikt arī laiskā dzīvē, Mīce ir ļoti medīga. Dažkārt jau naktī kādu peli noķērusi un saimniecei nolikusi pie durvīm, lai novērtē pūles. Bet gadās, ka ienes arī istabā pie gultas, un tāds pusaizkosts radījums diez ko patīkams nav. Bet kaķene vienalga tiek uzslavēta. Esot jau savi grēka darbi pret zvirbuļiem, un, ja putni ir loga rūts otrā pusē un Mīce netiek tiem klāt, viņa tos uzmanīgi vēro un dusmās klabina zobus.

Saimniece ir liela dziesmas mīļotāja, dziedāšana esot viņas dzīve. Kad atgūs veselību, dosies uz kora un M. Lutera draudzes ansambļa mēģinājumiem, viņai patīk tamborēt (nu jau gan redze neesot pietiekami asa tādai nodarbei), minēt krustvārdu mīklas. Atminējumus, kurus nav zinājusi, izlasa avīzes nākamajā numurā un ieraksta kladē, kur tie grupēti pa tēmām. Savulaik arī kolekcionējusi, kā pati smejas, nu jau neaktuālas lietas. Bet Eirovīzijas Latvijas konkursam cītīgi sekojusi līdzi, turot īkšķi par Mariju Naumovu.