Vēstule no Austrālijas

Laiks skrien kā negudrs. Dzīvojam jaunā gadsimtā, bet paši dzimuši - pagājušajā. Traki skan.

Man atradās divas klasesbiedrenes, kas dzīvo kaimiņu pavalstī, 750 kilometru no mums. 2. janvārī ar automašīnu braucām uz Melburnu viņas apciemot. Tas bija ļoti nogurdinoši. Protams, viena otru pazīt nevarējām, jo pēdējo reizi bijām tikušās pirms sešdesmit gadiem. Bet bija interesanti pārrunāt, kā pa šo laiku gājis.

Melburnā visā Austrālijā dzīvojošajiem latviešiem notika galda tenisa čempionāts. Jānis tajā piedalījās un ieguva 4. vietu.

2. februārī pie mums Tranmerē ciemojās Latvijas Nacionālais teātris ar Harija Gulbja lugu "Vēverīši". Piedalījās Uldis Anže, Uldis Dumpis, Daiga Gaismiņa, Rasma Garne, Astrīda Kairiša, Evija Kromule, Uldis Norenbergs un Jānis Skanis. Otrajā dienā viņi rādīja popuriju. Beidzot baudījām profesionālu aktieru mākslu. Lieliski!

Laiks nebija karsts, tāpēc aktieri nedabūja izpeldēties. Vasara pie mums šogad bija aukstākā daudzos pēdējos gados. Arī lietus nav lijis pāris pēdējos mēnešus. Bet tagad - rudenī - ir +30^o, +35^o.

Dzīvojam mierīgi un bez rūpēm. Pasauli apceļojām astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados. Toreiz ceļošana nebija tik bīstama un arī krietni lētāka. Toreiz bijām Dienvidslāvijā, arī Horvātijā, kuru redzējām kara nesapostītu, Ungārijā un Čehijā. Arī Izraēlā, uz kurieni tagad vairs nevar braukt. Pasaule ir skaista. Daba, celtnes - tempļi, piramīdas -, bet cilvēki... Plēšas.

Tā tas ir arī ar Latvijas politiķiem. Domā tikai par savu kabatu. Saeimā visi vecie būtu jāizmet ārā un jāievēl jauni. Es balsošu par Repšes partiju.

Šogad Ziemassvētkos Sidnejā notiks "Latviešu kultūras dienas". Jānis korī nopietni gatavojas šim pasākumam. Es ņemos pa dārzu un lasu avīzes un grāmatas. Radiniece no Latvijas man sūta "Jauno Avīzi", lasu arī vietējo latviešu avīzi.

Lieldienas austrāļi uzskata par parastām brīvdienām, kad dodas uz zirgu skriešanās sacīkstēm, makšķerēt utt.

Nina un Jānis Freimaņi