"Man patīk braukt ar žiguli."

Saldenieks IVARS FREIMANIS par savu auto atzīst žiguli, bet arī citus braucamos neniecina.

Daudziem autobraucējiem ir savs iemīļotas markas auto, no kura tie nevar šķirties. Ivara Freimaņa garāžā jau gandrīz 15 gadus savu mājvietu atradis vecais, labais žigulītis, kurš nu jau savu noskrējienu mēra daudzus simtus tūkstošus kilometru.

Kāpēc vēl tagad, kad visi cenšas iegūt glaunākus auto, esi palicis uzticīgs žigulim?

- Esmu pie tā pieradis. Kaut arī ražots 1976. gadā, auto nemaz nav tik vecs. Arī sieva labprāt ar to brauc. Ja mašīnu kopj, laikus pamana defektus un tos izlabo, tad mašīnīte kalpo ilgi un uzticīgi. Cenšos šo principu ievērot, tāpēc līdz šim tā mani nav pievīlusi un domāju pāris gadu vēl ar to var braukt bez raizēm.

Kaut gan nesen iegādājos Audi 80, labāk braucu ar žigulīti, jo tas ir klusāks un pa zemes ceļiem ar to braukt ir patīkamāk, līganāk. Žigulim ir arī tā priekšrocība, ka nav īpaši jāuztraucas, ka kāds to iekāros, nav jābaidās, ka bērni vai suns nosmērēs tā salonu vai noskrāpēs virsbūvi.

Tā ir praktiska mašīna bez ekstrām - stūre smagāk griežas, nav kondicioniera, nav elektrisko logu utt. Bet es neesmu izlepis autobraucējs. Benzīnu arī auto patērē gandrīz tikpat daudz, cik ārzemju markas. Man nevajag ekstru, jo esmu redzējis, ka dažreiz tie labumi pārvēršas defektos, - piemēram, ziemā automātiski regulējamos logus vairs nevar aiztaisīt.

Vai tavam spēkratam rezerves daļas var dabūt?

- Man ir daudz draugu, kas laimīgi tikuši vaļā no saviem vecajiem žiguļiem. Zinot, ka braucu ar žigulīti, viņi, garāžas tīrot, pāri palikušās detaļas atved man. Esmu pat teicis, lai vairāk neved, jo kādiem 30 gadiem to pietiks. Tāpēc žigulis man izmaksā lētāk nekā ārzemju autiņš. Arī veikalos tā detaļas nav no dārgajām.

Tu pirms pāris gadiem arī laboji automšīnas?

- Jā, vairāk pārzinu automašīnu elektroietaises. Remontēju pārsvarā ārzemju auto ģeneratorus un starterus. Tomēr tagad jau kādus divus gadus savas zināšanas pielietoju tikai savu auto labošanā un palīdzu ar padomu draugiem. Individuālais darba darītājs nevar izdzīvot - bagātie brauc uz servisiem, bet maksātnespējīgie cenšas iztikt ar savu prasmi. Un ko tu paprasīsi par darbu, ja jau detaļu cena ir liela?

Tagad Saldū ir liela autoservisu izvēle, un, ja kāds man jautā padomu, varu ieteikt, pie kura meistara labāk doties. Esmu sapratis, ka viens cilvēks nevar pārzināt vienlīdz labi visu automašīnas uzbūvi. Arī specializētajos autoservisos Rīgā meistari perfekti pārzina tikai vienas markas automobili. Ja jālabo citas markas auto, tad viņi ir "nulle".

Runājot par automašīnu detaļām, - vai nav tā, ka dažreiz ir jāmaksā tikai par firmas nosaukumu?

- Jā, reizēm tā ir gan. Tomēr jebkurā autodaļu veikalā pārdevēji savu darbu zina un, ja jautāsi padomu, ieteiks, kuru detaļu iegādāties. Ne vienmēr Bosch detaļas būs labākās. Bet esmu ielāgojis arī to, ka lēti pirkta detaļa var izmaksāt dārgi. Tāpēc vairs neskatos pēc cenas, bet pēc detaļas kvalitātes.

Kuras, tavuprāt, ir izturīgākās automašīnas?

- Uzskatu, ka labāki par pārējiem ir japāņu ražojumi. Vismaz elektroiekārtas tajās ir jaudīgākas nekā citām automašīnām, piemēram, - vācu. Tomēr, kā jau teicu iepriekš, automašīna ir regulāri jākopj, - ja uzmanīsi, lai elektroierīcēm netiek klāt ūdens, tās var kalpot ilgi.

Bet vai autoīpašnieku nedisciplinē turēt kārtībā savu auto arī ikgadējās obligātās transportlīdzekļu apskates?

- Jā, apskatēs tiek prasīts, lai viss tavā automašīnā atbilstu Eiropas prasībām. Tomēr, no otras puses, - kādi pie mums ir ceļi, it īpaši Saldū? Pa izdangāto asfaltu braucot, automašīna iegūs ne vienu vien vainu. Bet kas par tās remontu maksā? Protams, pats braucējs.

Arī ceļa apzīmējumi pilsētā ir izdzisuši vai to vispār nav. Atbrauc radinieki no Rīgas un brīnās - kā jūs te braucat? Es būtu ar mieru šim mērķim ziedot vienu krāsas spaini. Saldenieki jau pieraduši, ka nav ceļu joslu, un orientējas pēc sev zināmiem parametriem, bet iebraucējam, kad satiksme ielās ir intensīva, ir grūti vērot gājējus, automašīnas un vēl domās sadalīt ceļu joslās.