Vispirms jāiemācās no audzēja nebaidīties

Tās sievietes, kas apmeklēja NEDA (nacionālā estrogēna deficīta un ārstēšanas profilakses mēneša) pasākumu Saldū, noteikti bija ieguvējas. Profesionāļu viegli uztveramais stāstījums lika savādāk paskatīties uz katru sievieti tik uztraucošo vārdu salikumu - "krūts audzējs".

Firmas "Wyeth" (firma sadarbībā ar Latvijas Veselības veicināšanas centru organizē NEDA mēnesi Latvijā) pārstāves un ginekoloģes MĀRAS ZUMENTES vienkāršais stāstījums (turpmāk tekstā saīsināti atstāstīts) lika par daudz ko padomāt, tāpēc tajā ir vērts ieklausīties arī tām sievietēm, kas uz pasākumu nebija atnākušas.

Klimakss nav pasaules gals

NEDA mēnesis Latvijā notiek jau trīs gadus. Šajā laikā īpaši tiek runāts par katrai sievietei neizbēgamu laiku, kad notiek pāreja no reproduktīvā uz nereproduktīvo vecumu. Menopauzi jeb klimaksu daudzas sievietes uztver ļoti saasināti, baidoties, ka tas viņām var radīt vienīgi nepatikšanas, apgrūtinājumu un veselības sarežģījumus, no kā nav iespējams izvairīties.

Klimakss ir normāls process, par kuru normāli jārunā un pret kuru normāli jāizturas. Ir taču pierasts krāsot matus, kad tie jau sākuši sirmot, valkāt brilles, kad redze vairs nav kā jaunībā. Tieši tāpat ir ar hormonaizstājējterapiju (HAT). Kad pienācis laiks, jāsāk lietot atbilstoši preparāti.

Var jau arī nedarīt neko un ļaut visam iet, kā daba nolikusi. Menopauzes iestāšanās vidējais vecums ir 50 gadi. Sievietes mūža vidējais garums - 78 gadi. Tātad, nedarot neko, sieviete 28 gadus var justies slikti. Jārēķinās arī ar to, ka pensijas vecums šodien ir 62 gadi, iespējams, tas sasniegs pat 65 gadus. Tātad vēl 15 gadus pēc menopauzes sievietei jājūtas normāli, jo viņai ir ne tikai jāstrādā, bet arī jākonkurē darba tirgū.

NEDA mēneša laikā šogad vairāk uzmanības veltīja tieši krūts dziedzeru veselībai, jo daudzas sievietes bieži baidās uzsākt lietot HAT tāpēc, ka nejūtas drošas par savu piena dziedzeru stāvokli.

Sievietes nemīl savas krūtis

Par krūtīm sievietes uztraucas visos vecumos, bet tik un tā bieži nevelta tām pietiekami lielu uzmanību. Dažkārt viņas krūtis vienkārši nemīl pietiekami. Jau pusaudzes bieži ir ar tām neapmierinātas, uztraucoties par krūšu nepietiekamu attīstību. Vēlākos gados - par to, ka tās ir par mazu vai par lielu. Grūtniecības laikā - par to, kādas tās būs pēc dzemdībām. Bet, ja psiholoģiski uz kādu no orgāniem jūt dusmas, tam arī nepievērš vajadzīgo uzmanību.

Vislielākais uztraukums parasti ir par piena dziedzeru saslimšanām, īpaši - onkoloģiskām. Uztraukumam ir arī pamats, jo no visām onkoloģiskajām sieviešu slimībām pirmajā vietā ir krūts vēzis. Katrai 12. Latvijas sievietei var attīstīties piena dziedzeru audzējs. Par to ir jāuztraucas, taču tas nav pasaules gals. Ir jāzina, kā rīkoties, lai slimību uzveiktu.

Vispirms jāpatin atpakaļ radu raksti (mātes, vecmāmiņas, tantes, māsīcas utt.) un jācenšas noskaidrot, ar ko viņas slimojušas. Jums kā bērnam varbūt licies, ka tante mirusi veca. Bet izrādās, ka viņa ar vēzi nomirusi 50 gadu vecumā. Piena dziedzeru audzēji var būt ģenētiski ieprogrammēti, kaut gan iedzimtība nav simtprocentīgi visos saslimšanas gadījumos.

80% audzēju sievietes atklāj pašas, ja māk sevi izmeklēt. Tāpēc jau tūlīt pēc menstruāciju sākšanās meitenei jāiemācās izmeklēt savas krūtis. Būtu ļoti labi piena dziedzeru pašizmeklēšanai veltīt sev 5-10 minūtes katru mēnesi. Ja ir menstruācijas, tas būtu jādara apmēram 6. - 8. dienā pēc menstruācijām, bet menopauzē labāk izvēlēties vienalga kādu noteiktu datumu, piemēram, savas dzimšanas dienas datumu.

Vispirms krūtis pie spoguļa jāapskata vizuāli: vai nav kādi veidojumi, sabiezējumi, pārmaiņas ādā- lobīšanās, pigmenta laukumi vai kas cits. Bieži krūtis ir asimetriskas, arī tas var būt pilnīgs normas variants. Par konstatētām izmaiņām der informēt ārstu, kurš zinās, kad tiešām jāuztraucas. Apskatot krūtis, vispirms rokas jātur gar sāniem, tad - aiz galvas. Pēc tam kreisā roka jāaizliek aiz galvas, bet ar labo roku radiālām (no kāda punkta starveidīgi izejošām) un pēc tam apļveida kustībām jāiztausta kreisā krūts. Tad aiz galvas liek labo roku un tādā pašā veidā iztausta labo krūti.

Pēc tam jāapguļas (zem izmeklējamās krūts var palikt spilvenu) un atkal ar pretējo roku izmeklē pretējo krūti. Noteikti jāiztausta limfemzgli padusēs un pie atslēgas kaula. Labi sevi var izmeklēt arī dušā, kad āda ir ieziepēta.

Šādas darbības būtu jāveic katru mēnesi, lai pierastu pie savām krūtīm, sajustu, kas zem pirkstu galiem atrodas un atcerētos šīs sajūtas, ja konstatē kādas izmaiņas.

Pētījumi liecina, ka saslimst gan tās sievietes, kas regulāri sevi izmeklē, gan tās, kas to nedara. Ja audzējs ir ieprogrammēts, ar sevis izmeklēšanu to neaizbaidīsi. Taču ļoti svarīgi, kādā stadijā tas tiek atklāts. Vēzis 1. un 2. stadijā ir pilnīgi izārstējams. Sievietes, kas regulāri sevi izmeklē, uzreiz pamanīs izmaiņas krūtīs un laikus par to pastāstīs ārstam. 3. un 4. stadijā atklāta vēža slimniecēm palīdzēt būs daudz grūtāk.

Hormonaizstājējterapija un audzēji

Daudzas sievietes uztrauc, vai HAT un orālā kontracepcija nepalielina iespēju saslimt ar ļaundabīgiem audzējiem, jo ne mazums dzirdēts, ka pieaugusi piena dziedzeru saslimstība. Galvenokārt tiek runāts par jaunām sievietēm. Ar ko tas izskaidrojams?

Sievietes krūtīm daba ieprogrammējusi tikai vienu galveno funkciju - barot bērnus. Pirms apmēram 20 gadiem meitenēm menstruācijas sākās vidēji 14 - 15 gadu vecumā. Parasti viņas 18 - 20 gados apprecējās, 21 - 22 gados piedzima bērniņš. Tātad nepilnos 7 gados kopš menstruāciju sākuma krūtis savu dabas doto funkciju bija izpildījušas.

Šodien meitenes jau nobriedušas 11 - 12 gadu vecumā, bet precības un bērnu dzemdēšanu plāno tikai ap 28 - 30 gadiem. Tātad krūtis apmēram divas reizes ilgāk nespēj izpildīt pilnu dabas doto funkciju. Jaunās sievietes, kas vēlas izsargāties no nevēlamas grūtniecības, bieži arī lieto hormonu tabletes, kuras nekādā ziņā nepalielina risku saslimt ar vēzi, tomēr krūšu pašizmeklēšana ir ļoti nozīmīga arī šajā vecumā.

Daudzas sievietes uzreiz jūtas, kā ar nolemtību apzīmogotas, uzzinājušas, ka viņām ir mastopātija. Un brīnās, kad ārsts viņām izrakstījis vitamaīnus un zāles, sakot, ka nekā bīstama te nav.

Mastopātija nozīmē, ka piena dziedzeros notiek zināmas izmaiņas, kuras rodas hormonu darbības un novecošanās dēļ.

Piena dziedzeri sastāv no 3 svarīgākajiem elementiem - piena dziedzeriem, saistaudiem un taukaudiem.

Bieži pirms menstruācijām, kad organismā notiek hormonu izraisītas pārmaiņas, sievietēm krūtis ir sāpīgas un piebriedušas, jo dziedzeros notiek līdzīgas pārmaiņas kā pie grūtniecības pirmajiem mēnešiem. Tas ir normāls process. Gadās, ka kādā no dziedzeru zariņiem sekrēts sakrājas un veidojas sīkas cistiņas, sabiezējumi. Agrāk, kad nebija pietiekami efektīvu krūts dziedzeru izmeklēšanas iespēju, arī ārsti bieži baidījās no katrām nelielām izmaiņām krūtīs, tāpēc bieži nozīmēja operāciju. Mūsdienās ar ultraskaņas un mamogrāfijas palīdzību ir daudz vieglāk atšķirt bīstamās situācijas no pieļaujamām normām.

Daudz uzmanīgākām ar jebkurām izmaiņām krūtīs jābūt klimaksa vecumā, kad menstruāciju vairs nav. Pirms sāk lietot HAT, noteikti pie ārsta jāpārbauda krūtis vai jāizdara mamogrāfija.

Ir pētījumi, kas liecina, ka HAT nedrīkst lietot, ja sievietei bijis ļaundabīgs audzējs. Taču tikpat daudz pētījumu rāda - ja sievietei, kam bijis vēzis, sākas ļoti smags klimaksa periods, lietojot HAT, mirstība nepalielinās, bet dzīves kvalitāte gan uzlabojas.

Kad nepieciešama mamogrāfija

Dažādās valstīs atšķiras vecums, kad obligāti būtu jāveic mamogrāfija, bet vidēji tie ir 45 - 50 gadi.

Latvijā ir pieņemts to ieteikt izdarīt no 45 gadu vecuma. Sievietēm pašām saviem ģimenes ārstiem būtu jāprasa nosūtījums uz mamogrāfu. Nereti dzirdams aizbildinājums, ka 5 - 10 lati ir pārāk dārga maksa par izmeklējumu. Taču veikalā šo summu var iztērēt vienā dienā. Sievietei reizi gadā gan vajadzētu sev uzdāvināt šo naudiņu, lai vismaz prāts ir mierīgs. Jo stresu un pārdzīvojumus, ja pēc ilgstoši neveiktiem izmeklējumiem kaut kas tomēr tiek atklāts, ne ar kādu naudu nekad neaizvietosi.

Tāpēc sievietēm ieteicams regulāri veikt krūšu pašizmeklēšanu, mācīt to darīt arī savām meitām, mātēm un visām sev tuvām sievietēm. Noteikti apmeklēt ārstu, konsultēties ar viņu par visām novērotām pārmaiņām un galvenais - nebaidīties, bet mīlēt savas krūtis.