Jozefs Boiss un estētiskā audzināšana

Vācu mākslinieka Jozefa Boisa (1921 -1986) izstāde Rīgā rosināja ielūkoties viņa teorētiskajās atziņās, kuru nozīme joprojām ir aktuāla.

Pamatdoma filosofijā par mākslas lomu un praktiskajām iespējām ir fantastiski daudzsološa un perspektīva. Katrs cilvēks no dabas radīts mākslas tēla uztverei, baudai un sabiedrības demokrātiskai pārveidei. Tas iespējams, emocionāli saskaņojot valsts varas institūciju sadarbību - līdzīgi kā jaunrades procesā. Tāpēc visās dzīves jomās priekšplānā izvirzāma un praktiski realizējama estētiskā audzināšana. Tikai tad, kad mākslinieciskā izglītība kļūs par pamatu pamatu personības izveidē un politisko uzskatu demokrātijā, arī valsts vara būs patiesi demokrātiska. Jāpilnveido (jānomaina) arī līdzšinējā organizatoriskā un metodiskā tradīcija skolu izglītības sistēmā, īpaši mākslas veidu un tēlu skaidrošanas filosofijā. Jāmāca izkopt prasmi patstāvīgi un radoši domāt, fantazēt.

Arī J. Boiss pārliecina skatītājus, ka Mākslai un Dzīvei nav atšķirību emocionālajās izjūtās, konkrētajos vai iztēlē notiekošajos pārdzīvojumos un loģiskajos secinājumos. Ir jāpieņem un jāsamierinās, ka māksla savā formu daudzveidībā ir bezgalīga kā dzīve, ka tieši šajā apstāklī slēpjas personību negaidītu talantu atklājuma iespējas.

J. Boiss ir sociālais ideālists, kurš mākslu tulko un lieto kā sociālo apstākļu uzlabošanas projektu visai sabiedrībai. Protams, ļoti agresīvās ļaužu grupās šāds projekts var izraisīt neizpratni vai iespaidu, ka tās ir mākslinieka subjektīvās utopijas. Arī mūsu sabiedriski vēsturiskajā pieredzē, populāri zinātniskajos vai problemātiskajos pētījumos un atziņās.

Saldū un rajonā līdz šim nav bijusi īpaši lojāla attieksme pret filosofiski teorētiskajām mākslas tēmām. Nav bijuši disputi, semināri, dialogi par dažādām aktuālām mākslas uztveres, gaumes, estētikas, kultūrvides un citām tēmām. Lai gan "Saldus Zemē" par šiem jautājumiem pēdējos gados ir bijuši vairāki raksti.

Vai tiešām jāierodas Gogoļa "Revidentam", lai mēs apzinātos, ka Saldū kultūras dzīve sāk atgādināt "tikai sava globusa līmeni"?