Visi pieder ģimenei

"Mēs tikai iedomājamies, ka cilvēks ir pārāks par tārpu, suni, kaķi vai putnu. Patiesībā esam vienādi - dabas daļa. Dažs cilvēks salīdzinājumā ar dzīvnieku ir daudz primitīvāks," saka Gaiķu pagasta bibliotekāre DAGMĀRA KIRŠTEINA.

Esam atbraukuši ciemos pie viņas diviem kanārijputniņiem — Brūnā un Dzeltenā, bet patiesībā par viņiem vien nemaz nedrīkst rakstīt. Saimniecei līdzās veļas kucenīte Podziņa — pekinietes un taksīša aizliegtās mīlas sekas. Runcis Mīcis gan aizgājis savās gaitās, un putnu barotavas klusas. Bet arī tie ir ģimene. Likteņi vienam ar otru vijušies piedzīvojumos un atgadījumos.

Kad nomiris vecais runcis, sprieduši — nu vairs nekad kaķi neturēs, jo mājās putniņi. Bijis taču traģisks gadījums, ka kaķis putnu nokodis. Kaimiņi pārcēlās uz citām mājām, un palika viņu kaķēns. Kā neliksies zinis? Tā nu runcis atkal mājās. Nav viegla viņa dzīve. Reiz bija iešmaucis istabā pie putniņiem un Brūno jau aizstiepis apēšanai. Izdevies atņemt, putniņš atžirga, jo nebija stipri sakosts. Nu runcis zina, ka šajā istabā nedrīkst iet. Tomēr, kad kanārijputni aizgūtnēm dzied, viņam nervi beigti. Putniņu pamošanās ir rituāls — tie noslauka knābjus, tad vīterodami patekalē pa segu — lai taču ceļas. Putni rāda, kāds laiks gaidāms.

Abi gadījušies vīriešu kārtas kanārijputniņi, tāpēc dzied ļoti skaļi un pie izdevības demonstrē viens otram savu bravūru un spožās spalvas. Dzeltenais tad izskatās varenākais no abiem. Bet pavasarī putniem vējš galvā. Tā kā trūkst dāmas, amizierējas viens ar otru, bet, kad attopas, ka tas bijis tikai pavasara dullums, sākas satraukums un dažlabu reizi — arī kautiņš. Vistrakākais brīdis, kad abiem uznāk vīterojamais — nepieradušai ausij liekas, ka gaiss burtiski vibrē. Visskaļāk koncertē, kad saimniece strādā pie šujmašīnas vai darbojas putekļu sūcējs. Sīkie putni aiz loga abiem dziedātājiem patīk, bet bailes iedvesis dzenis, kurš ne tikai pats atradis loga ārpusē lielisku ēdnīcu, bet atvedis arī savu ģimeni.

Saimniece smejas, ka abi dziedātāji ir narkomāni — viņiem ļoti garšo magoņu sēkliņas, bet ēd arī nezāļu sēklas, baltmaizi. Īpaši iecienīta ir virza.

Dagmāra Kiršteina zina nosaukt daudzus putnus, kuri ziemā ciemojušies viņas putnu barotavās pie dzīvokļa logiem. Bijis pat zvirbuļu vanags. Bet pie bibliotēkas loga klauvējot ēst pieprasījis dzenis. Vārnas gan pēdējos gados nelāgi savairojušās, noknābj mazos putnēnus un izvazā perējamās olas. Bet kad viens vārnulēns izkritis no ligzdas, Dagmāras kundze barojusi.

Dienasgrāmatā līdzās citiem dabas vērojumiem krājas ieraksti par putniem un dzīvniekiem. Arī par to, ka sētas bērni nākuši vaicāt, kur apbedīt beigtu kamenīti. Agrākā kapsēta, kur glabāti beigti putniņi, vabolītes, nav bijusi labā vietā, nu kopā ar bērniem jāmeklē cita. Tas ir nopietni.