B hepatīts ir bīstama slimība

B hepatīts ir viena no izplatītākajām infekciju slimībām pasaulē, ko izraisa vīruss, kas bojā aknas.

Vīruss, ko sauc par B hepatīta vīrusu (HBV), var izraisīt hronisku infekciju (vīrusa nēsāšanu visu turpmāko dzīvi), aknu cirozi, aknu vēzi, aknu mazspēju vai pat cilvēka nāvi.

Saslimšanas risks

Ar B hepatītu var saslimt ikviens, neatkarīgi no vecuma, nodarbošanās un dzīvesvietas. Līdz 1998. gadam Latvijā ik gadu vairāk nekā 400 dažādu vecumu cilvēku saslima ar B hepatītu. Gandrīz 10% no pārslimojušajiem katru gadu mirst no slimības radītajām komplikācijām.

Pēdējo gadu laikā, īpaši šogad, saslimšana ar vīrusu hepatītu strauji pieaugusi. 2001. gadā reģistrēti 839 saslimšanas gadījumi. 17% no saslimušajiem ir bērni līdz 18 gadu vecumam, galvenokārt pusaudži (80%). Visvairāk saslimušo reģistrēts lielajās pilsētās - Rīgā, Ventspilī, Jelgavā. Arī Saldus rajonā pērn saslimstība ar HBV palielinājusies 2,5 reizes, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Kā izplatās B hepatīts?

Ar B hepatītu var inficēties, tieši kontaktējoties ar inficēta cilvēka asinīm vai organisma šķidrumiem. Piemēram,

tuvos sadzīves kontaktos ar HBV nēsātāju ģimenē, mācību iestādē, internātā, kopmītnēs u.c. (aprakstīti pat gadījumi, kad bērni rotaļu laikā viens otram iekož, kam seko inficēšanās),

kopīgi lietojot adatas un šļirces intravenozo narkotiku ievadīšanai,

kopīgi lietojot asus priekšmetus (žiletes u.tml.),

dzimumkontakta laikā, ja partneris ir vīrusa nēsātājs,

dažādu manipulāciju laikā, kur iespējama saskare ar asinīm (tetovēšana, ausu caurduršana vai nesterilu instrumentu lietošana u.c.),

dzemdību laikā, auglim virzoties pa dzemdību ceļiem, vai grūtniecības laikā, ja traumēta placentārā barjera.

90-to gadu beigās inficēšanās visbiežāk bija saistīta ar medicīniskām manipulācijām, uzturēšanos ārsniecības iestādēs. Tagad šādu pacientu skaits ir samazinājies, taču lielāks skaits saslimušo ir intravenozo narkotiku lietotāji.

Kas ir B hepatīta vīrusa nēsātāji?

Reizēm cilvēki, kas inficējušies ar HBV, pilnīgi neizveseļojas - viņi kļūst par šī vīrusa nēsātājiem un visas turpmākās dzīves laikā var inficēt citus cilvēkus. Latvijā vismaz 30 000 cilvēku ir B hepatīta vīrusa nēsātāji.

Bērniem B hepatīta infekcija visbiežāk norit bez klīniskām pazīmēm, pēc kā ļoti bieži viņi kļūst par vīrusa nēsātājiem (pēc datiem 25% - 80%).

Kā uzzināt, vai esi saslimis?

Ar B hepatītu var slimot (un izplatīt tā vīrusu), pašam to nezinot. Reizēm cilvēkam, kas inficējies ar HBV, simptomu nav vispār.

Iespējams, ka notikusi inficēšanās ar HBV, ja ir kāds no šādiem simptomiem

acis un āda kļūst dzeltena,

zūd apetīte,

slikta dūša, vemšana, drudzis, sāpes vēderā vai locītavās,

liels nogurums un darba spēju zudums nedēļām vai mēnešiem,

par to, vai cilvēks inficējies ar B hepatīta vīrusu, liecina speciāli markieri asinīs.

Jāatceras, ka apmēram trešajai daļai inficēto vīrushepatīts B noris bez simptomiem. Ja dzīvē ir bijusi saslimšana ar kādas citas izcelsmes hepatītu, joprojām pastāv risks saslimt arī ar B hepatītu.

Vai iespējams izārstēties?

B hepatītam nav specifisko ārstēšanas metožu, tādēļ tā novērošana ir tik svarīga. Pašlaik vienīgais efektīvais aizsardzības veids ir vakcinācija. Kopš 1997. gada novembra Latvijas imunizācijas kalendārā ir ieviesta obligāta jaundzimušo vakcinācija pret B hepatītu. Pilnīgai aizsardzībai nepieciešamas trīs vakcīnas.

Pašlaik valsts nevar segt vakcinācijas izdevumus bērniem, kas dzimuši pirms 1997. gada, bet ir pieejamas maksas vakcīnas. Pasargāt sevi un savu ģimeni no šīs infekcijas vai nē - tā ir katra izvēle.

Speciālisti vakcinēties iesaka

bērniem, kas dzimuši pirms 1997. gada,

ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kas ikdienā saskaras ar asinīm un citiem bioloģiskiem šķidrumiem,

ģimenes locekļiem, kuru ģimenē ir hronisks B hepatīta slimnieks vai B vīrusa nēsātājs,

intravenozo narkotiku lietotājiem,

personām, kas bieži maina dzimumpartnerus,

ceļotājiem, kuriem iespējams tiešs kontakts ar B hepatīta endēmisko rajonu iedzīvotājiem, kā arī tiem, kam ceļojuma laikā nav izslēgta medicīnisko manipulāciju veikšana,

pacientiem, kam ir biežas medicīniskās manipulācijas,

personām, kas strādā vai kā pacienti uzturas ārstniecības iestādē garīgi slimiem cilvekiem,

personām, kas pārslimojušas C hepatītu,

riska grupa ir arī tie, kas dienē militārajās struktūrās.

Sīkāku informāciju par vakcināciju pret HBV var saņemt katrs pie sava ģimenes ārsta vai arī ārstniecības iestādē.

Publikācijā izmantoti Pasaules veselības organizācijas un v/a "Sabiedrības veselības aģentūra" materiāli