Vai mūsu bērni kļūst par haizivīgiem pokemoniem?

Klades ar pokemonu attēliem. Somas, penāļi, T-krekliņi, plakāti… Pokemoni ir visur!

Bērni aizrautīgi spēlē pokemonu fiškas, topā ir sauciens "Pikačū!" Tikpat interesanta bērniem šķiet multfilma par ielu haizivīm - puscilvēkiem, pushaizivīm. Haizivscilvēku leksika, piemēram, vārdi haizivīgi, haizivssitiens, haizivsmiegs u. c. jau ir kļuvuši populāri arī jauniešu ikdienas leksikā.

Kas ir pokemoni?

ILZE, (20 gadu, saldeniece, studē LU ekonomistos):

- Es nesaprotu, kas tie pokemoni īsti ir. Neuzskatu, ka esmu muļķe, bet multfilmas ideja man paliek sveša. Reizēm ar brālīti šo filmu paskatos. Viss, ko es par to varu pateikt, - murgs, pie tam ļoti smags murgs! Kaut kādas cīņas mistiskos līmeņos starp diviem elektriskiem dzīvniekiem (tie gan vairāk atgādina mutantus), kaut kādi treneri… Nu to, ka pokemoni un bērni, kas ceļo ar viņiem kopā, ir labie, es saprotu. Bet tur ir arī ļaunie - R komanda. Pārāk abstrakta spēka izpratne. Turklāt "Rīgas Viļņos" lasīju, ka pokemonu galvenā aizraušanās ir kaušanās! Nesaprotu - kā mazie var šo multfilmu dievināt?!

KĀRLIS, Ilzes brālis (6 gadi):

- Man ļoti patīk pokemoni - Pikačū man patīk vislabāk. Multfilmā labie treneri cīnās ar ļaunajiem. Abiem ir pokemoni, un viņi cīnās savā starpā. Līmeņi, kad cīnās, ir vajadzīgi tāpēc, lai uzvarētu. Katrā līmenī pokemonam ir kaut kādas spējas. Nu, un tad treneris pasaka, kurā līmenī ir jācīnās, jo viņš zina, cik stiprs ir pretinieka pokemons. Multenē man patīk tas, ka ļaunie nekad nevar īstenot savus sliktos plānus.

Kas ir "Ielu haizivis"?

ANNA (23 gadi, saldeniece):

- Par multfilmu esmu šokā! Atbraucu mājās no augstskolas, un mana mazā māsiņa visu laiku runā par to, ka viņa būs zinātniece, kas krustos cilvēku gēnus ar dzīvnieku gēniem! Sākumā pasmējos par viņu - ko tad trīsgadīgs meitēns sajēdz no gēnu inženierijas! Taču tad, kad es ieraudzīju, ka viņa savai lellei vēderā stūķē iekšā zivs gaļu un pārliecināti man atbild, ka taisa haizivsmeiteni, kura arī būs labā, sapratu, ka joki ir mazi. Es uztraucos par negatīvajām sekām, ko uz bērniem atstāj multfilmas. Viņi taču absolūti nespēj atšķirt pasaku no realitātes.

INITA, Annas māsa:

- "Ielu haizivīs" ir četri dēli. Tēvs bija zinātnieks, kas sabaroja bērnus ar haizivju gaļu. (Tā gan īsti nebija - tēvs eksperimentā saviem dēliem iepotēja haizivs gēnus - I. V.) Viņu augšdaļā ir zivs, apakšā - cilvēks. Viņi ir labie. Man viņi neliekas šausmīgi, jo palīdz cilvēkiem. Es arī tā gribu - citiem palīdzēt, tāpēc kļūšu par zinātnieci. Pati negribu būt par zivi, tad es nevarētu vilkt savas smukās kleitas.

Cīņa ar vējdzirnavām?

Kā reaģēt pieaugušajiem, kad acīmredzamas ir multfilmu postošās sekas uz bērnu psihi - bērniem rodas ilūzija, ka viņi ir tikpat spēcīgi un nemirstīgi kā Pikačū, izveicīgi kautiņos kā haizivscilvēki?… Cīnīties ar animāciju industriju ir veltas cerības - tajā apgrozās pārāk daudz naudas. Pieprasīt, lai telekanāli pārtrauc šādu multfilmu rādīšanu? Arī nekas neizdosies, jo pēc tām ir pieprasījums, tātad ir arī auditorija (par kuru ir sīva konkurence, auditorija ir telekanāla izdzīvošanas garantija). Nauda, bezspēcības iemesls ir naudas vara.

Varbūt aizliegt skatīties? Bet - šaubos, vai tā ir izeja, jo brēcoši bērni pie izslēgta televizora radīs saspringtu situāciju mājās.

Televizors kļuvis par sliktu aukli

Mums ir jāpieņem fakts, ka mūsu bērni jūsmo par Pikačū cīņu 5. līmenī un ka haizivscilvēki noārda valdības māju, lai varētu noķert ļauno. Lai tā būtu. Bet - mums ir jāsāk veltīt laiks, lai spētu mazajiem cilvēciņiem iemācīt atšķirt pasaku no realitātes; paskaidrot, ka labu mērķu dēļ nav atļauti visi līdzekļi; ka īstie dzīvnieki ir labāki par zinātnieku radītajiem.

Mēs būsim spiesti iemācīties bērniem atbildēt par sarežģīto zinātnes pasauli (lai pokemoni un Ielu haizivis patiešām tiktu uztverti kā pasakas), par cilvēku rašanos (lai nedomātu, ka mūsu rašanās mēģenē ir dabisks veids). Mums ir jādara viss, lai bērnu psihe attīstās normāli. Nu vairs nevaram mazuli vienkārši aizsūtīt skatīties televizoru, jo, redziet, viņš uzdod pārāk daudz kāpēc?, un kā?, vai?

Multfilmas ir paaudžu spogulis

Var saskatīt likumsakarības starp multfilmām un paaudzēm. Kad es biju pirmsskolas vecumā, populārākās multfilmas bija "Nu, pogoģi!", "Čips un Deils", "Toms un Džerijs" - viltīgi, palaidnīgi varoņi ar vēlmi kādu izāzēt. Mana paaudze tāda arī ir - ar veselīgu humoru labprāt izāzēs pat priekšnieku. Analizējot kriminālnoziegumus, speciālisti atzīst, ka palaidnīgās peles Džerija fantāzija piemīt arī noziedzniekiem.

Tagad ir elektronikas un fantastikas uzvaras gājiens telekanālos bērnu raidlaikā. Kad šī paaudze izaugs, mēs nedrīkstēsim nosodīt viņus, ka bez aizspriedumiem tiek veikti zinātniskie eksperimenti ar cilvēkiem. Zinātnes ikdienišķums nebūs rādītājs, ka cilvēki ir slikti. Šai paaudzei jau no mazotnes tiek rādīts, ka zinātniskie eksperimenti ir normāla un ikdienišķa parādība. Mūsu bērni tiek morāli sagatavoti zinātnes atklājumiem un elektronikas ienākšanai ikviena pilsoņa dzīvē un mājā. Tie netiks turēti slepenībā aiz laboratorijas durvīm.

"Pokemoni" ir japāņu multfilma (uzlecošās saules zeme ir pasaules līdere elektronizēšanas jomā), un tā ir mājiens, ko mums drīzā nākotnē varētu piedāvāt japāņu zinātnieki un elektroinženieri. "Ielu haizivis" ir ASV animāciju industrijas ražojums, bet ASV ir viena no vadošajām valstīm pasaulē gēnu inženierijā.

Ja nezini, kādā pasaulē dzīvos tavi mazbērni un mazmazbērni, tad paskaties šīs multfilmas. Tu baidies, ka cilvēki var zaudēt savu cilvēcību? Tas ir atkarīgs no tevis - cik prasmīgi būsi bērnos ieaudzinājis dzīves vērtības.