Bažas izraisa hepatīts

B un C hepatīts ir ļoti nopietna sabiedrības veselības problēma, kas var skart jebkuras vecuma grupas iedzīvotāju.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas aprēķiniem katru gadu ar B hepatītu saslimst 4 miljoni iedzīvotāju. Latvijā pērn tika reģistrēti 453 B hepatīta slimnieki un apmēram tikpat daudz ar C hepatītu saslimušie. Pēdējo gadu laikā, bet jo it īpaši šogad, ar vīrushepatītu saslimušo skaits strauji palielinās.

Viens no iemesliem ir intravenozo narkotiku lietotāju skaita pieaugums. Pēdējā gada laikā 5 reizes pieaudzis parenteriālo (vīrushepatītu iegūst ar inficētām asinīm, seksuāli transmisīvā ceļā vai dzemdību laikā) hepatītu slimnieku skaits, kas atzinuši, ka injicējuši sev narkotiskās vielas. Latvijā visbiežāk saslimst 15 - 29 gadus jauni vīrieši, kuru vidū narkomānija izplatīta visvairāk. Satraucošs ir fakts, ka pieaug bērnu saslimstība.

Kādi ir hepatīta veidi?

Vīrushepatīts ir aknu iekaisuma slimība, ko izraisa vīrusi. Latvijā visbiežāk sastopami 3 veidu vīrushepatīti - A, B un C. Ar A hepatītu var inficēties fekāli orālā ceļā (lietojot uzturā ar fēcēm piesārņotu ūdeni vai pārtiku). A hepatītam parasti ir salīdzinoši vieglāka klīniskā gaita, 99% saslimušo pilnībā atveseļojas. Ar B un C hepatītu vīrusiem inficējas parenteriāli. Šiem hepatītiem ir smagāka klīniskā gaita un nesalīdzināmi biežākas dažādas slimības sekas.

Parenteriālo hepatītu infekcijai ir daudzveidīgas klīniskās izpausmes, kas atkarīgas no slimnieka vecuma un imūnsistēmas stāvokļa. Pastāv tieša saistība starp slimnieka vecumu un klīniskām parādībām slimības akūtajā stadijā. Bērniem pirmajos dzīvības gados infekcija var noritēt bez klīniskām pazīmēm, kam ļoti bieži seko hepatīta vīrusu nēsāšana (25% - 80%).

Saslimšana visbiežāk izpaužas ar dzeltenu ādas un gļotādu nokrāsu. Ir izteikts apetītes zudums, var būt slikta dūša, ko pavada vemšana. Hepatīta slimniekiem raksturīga paaugstināta temperatūra, drudzis, iespējamas sāpes vēderā un locītavās. Saslimušais jūtas saguris, ir nespēks. Nav darbspējīgs vairākas nedēļas un pat mēnešus. Nereti infekcija var izpausties kā gripai līdzīga slimība un noritēt vieglā formā vai vispār bez simptomiem, bet saslimušais neapzinoties var inficēt citus.

Vairums pieaugušo B hepatīta slimnieku pilnībā izveseļojas, bet daļa slimnieku (2 - 10%) kļūst hroniski vīrusnēsātāji un visas turpmākās dzīves laikā var inficēt savus tuviniekus. C hepatīts pāriet hroniskā formā daudz biežāk - 80% gadījumu. Daudziem hroniska C hepatīta (arī B hepatīta) slimniekiem pēc tam veidojas aknu ciroze un aknu vēzis. Latvijā ik gadu no aknu vēža mirst aptuveni 100 cilvēku, 70% no viņiem bijuši hroniski hepatīta vīrusu nēsātāji.

Var izsargāties ar potēšanos

A hepatīts ir vakcīnregulējama slimība. Vakcinācijai izmanto vakcīnu, kas satur inaktivēto A hepatīta vīrusu. Vakcinācijas kurss (atkarībā no vakcīnas ražotāja) ietver 2 līdz 3 potes, kas rada noturīgu imunitāti vismaz uz 10 gadiem. Aizsardzība pret A hepatīta klīnisko formu sākas jau 14. - 21. dienā pēc vakcīnas ievadīšanas, bet pilnīga imunitāte gandrīz visiem vakcinētajiem izveidojas pēc 30 dienām. A hepatīta vakcīna nav iekļauta imunizācijas valsts programmā nevienā valstī. Vienas vakcīnas cena - aptuveni 13 Ls.

Pasaulē kā vienīgais B hepatīta profilakses pasākums atzīta vakcinācija, kas nodrošina aizsardzību 90 - 95% gadījumu. B hepatīta vakcīna arī ir pirmā pretvēža vakcīna pasaulē, jo novērota aknu vēža veidošanās riska samazināšanās pret tā izraisītāju - B hepatīta vīrusu. Kopš 1997. gada novembra Latvijas imunizācijas kalendārā ieviesta obligāta jaundzimušo vakcinācija pret B hepatītu. Jaundzimušajiem paredzētas trīs vakcinācijas. Pirmo poti bērns saņem dzimšanas dienā, otro - pēc mēneša, trešo - 6 mēnešus pēc 2. potes.

Pārējie pret B hepatītu var vakcinēties pēc savas vēlēšanās. Pasaulē visbiežāk lietotā vakcīna ir EnergixB. Vakcinācija ar to rada imunitāti uz visu mūžu. Orientējoša vienas devas cena bērniem līdz 15 gadu vecumam - 6,50 Ls, no 15 gadu vecuma - 8 Ls.

Speciālisti iesaka potēties bērniem, kas dzimuši pirms 1997. gada; ārstniecības iestāžu darbiniekiem, kas ikdienā saskaras ar asinīm un citiem bioloģiskajiem šķidrumiem; ģimenes locekļiem, kuru ģimenē ir hroniska B hepatīta slimnieks vai vīrusa nēsātājs; intravenozo narkotiku lietotājiem; personām, kas bieži maina dzimumpartnerus; ceļotājiem, kam iespējams tiešs kontakts ar B hepatīta endēmisko rajonu iedzīvotājiem, kā arī tiem, kam ceļojuma laikā nav izslēgta medicīnisko manipulāciju izdarīšana; cilvēkiem, kam bieži jāizdara medicīniskas manipulācijas; personām, kas strādā vai kā pacienti uzturas ārstniecības iestādē garīgi slimiem cilvēkiem.

Sagatavots pēc Nacionālā Vides veselības centra informācijas