Tīģerītes nomierina un rada drošību
Manā sētā ir nevis viens suns, bet divi - divas tīģersvītrotas bokseru šķirnes kucītes Bella un Beta. Abas ar brūnām, labsirdīgām acīm, uzrauktiem deguniem un ļoti dzirdīgām ausīm. Viņas sagaida un pavada katru nācēju un garāmgājēju. Dusmojas uz svešiem suņiem un kaķiem. Kad tīģerītes ir mājās, varu justies netraucēta un droša, jo katra negaidīta vai arī gaidīta ciemiņa ierašanās tiek izziņota ar skaļām balsīm.
Savu dzīves vietu Beta un Bella izvēlējās pašas. Kad pārējie kucēni bija aizvesti, viņas tipināja līdzi. Ienākušas ēdamistabā, abas uzslējās pakaļkājās pie dīvāna. Tā nu jau piecus gadus esam kopā, līdz ar visu, kas piedienas dzīvai radībai, - gan jaukiem brīžiem, gan dažādām nerātnībām un blēņām, piemēram, rikšošanu pa puķu dobēm. Pēdējais lielais nedarbs bija izraktais un sagrauztais zileņu krūms.
Vislabāk Beta un Bella jūtas kopā ar manu vīru Augustu. Kad tiek iedarbināta mašīna, abas zina, ka varēs visu dienu pavadīt mežā vai pie ūdenskrātuves, vai lauku saimniecībā. Visu zina un saprot, kas notiks, kad ierūcas motorzāģis, kas notiks, kad uz ūdens sāk lēkāt pludiņš. Un kur tad vēl lielais skrējiens un glabiņu spēles ap kokiem un krūmiem!
Es ļoti labi saprotu tos cilvēkus, kuriem mājās ir suns vai kaķis. Sirdssiltums, kas izstaro no dzīvnieka, noņem dienā sakrājušos stresu, nomierina, rada drošības izjūtu. Tomēr katram dzīvniekam vajadzīgas cilvēka rūpes un gādība. Ja esmu iegādājusies dzīvnieku, nedrīkstu pavērt durvis un vienkārši palaist to brīvā vaļā, tādējādi traucējot citiem cilvēkiem. Tas nav jautājums tikai par apkārtējo cilvēku, citu dzīvnieku drošību, bet arī par visu pārējo, ko mans dzīvnieks atstāj aiz sevis. Izvēloties, vai iegādāties kucīti vai sunīti, man jāzina, kā rūpēšos par dzīvnieku, kad tam pienāks mīlestības laiks. Man ir palaimējies, jo citu šķirņu suņiem Beta un Bella nepatīk, un pie manas sētas vārtiem nedēļām nesēž ciemata suņupuikas.
Ik pa laikam dzird ziņas par suņu sakostiem cilvēkiem. No savas pieredzes zinu, ka nereti dzīvniekos niknumu provocē. Reiz kāds zēns manam sunim spēra ar kāju, suns to atcerējās ilgus gadus, un pēc niknām rejām zināju, ka aiz vārtiem ir tieši šis zēns. Arī tagad manā zālienā diezgan bieži izaug akmeņi un sprunguļi. Ir teiciens, ka nedrīkst darīt pāri citam, tad arī otrs tevi cienīs un nedarīs pāri, kaut tas būtu tikai suns.
Citi raksti sadaļā: Izklaide
- Anekdotes 08.05.2026
- Starp retro un nākotnes braucamrīkiem 05.05.2026
- Anekdotes 05.05.2026
- Sprīdīši. Viss tieši tā, kā bijis 24.04.2026
- Nemainīgais paraksts 24.04.2026
- Šveices Armijas nazis 21.04.2026
- Anekdotes 21.04.2026
- Cik maz vajag laimei jeb ceļojumu stāsti, par kuriem tagad smaidām 17.04.2026
- Anekdotes 17.04.2026
- Anekdotes 14.04.2026
- Mierpilnā lielpilsēta Grāca 10.04.2026
- Vecums ar iedvesmu 31.03.2026 08:19
- Anekdotes 31.03.2026 08:19
- Zemē, kur civilizācija beidzas otrpus žogam 27.03.2026
- Anekdotes 24.03.2026
- Anekdotes 20.03.2026
- Kaujā izved pārveidotu lauksaimnieku 17.03.2026
- Caurums padara par superzvaigzni 13.03.2026
- Uz zušu ciemu pēc siļķen, brētliņs un šprot 13.03.2026
- Anekdotes 13.03.2026
- Ciemos pie Taizemes radiem 06.03.2026
- Anekdotes 06.03.2026
- Anekdotes 03.03.2026
- Anekdotes 24.02.2026
- Trīs gadalaiki nomainās vienā dienā 20.02.2026
- Par Baložiem, kas nav putni 17.02.2026
- Akmens, šķēres, papīrīt’s! 17.02.2026
- Vairāk skatās Latvijas filmas 13.02.2026
- Trīs gadalaiki nomainās vienā dienā 13.02.2026
- No kalna šļūc vairāk nekā četras stundas 10.02.2026
