Ansītis, Grietiņa un cita dzīva radība

Ošeniekos, Sātkalnu mājas ceļā iebraucot, pārsteidz īpatnējais ceļa rādītājs, bet pagalmā apņem labi koptas, bet ne sterilas mājas silta aura.

It visur jūtams, ar kādu mīlestību un rūpību tiek uzturētas senās mājas - puķu dobes, tīrs celiņš pāri zaļam mauriņam uz pirti un daudzviet redzami interesanti akmeņi. Tos saimnieks, Kurzemes mežos strādādams, nolūkojis un pārvedis mājās.

Saimniece Dace Eglīte saka, ka "Sātkalnos" ir divu veidu kolekcijas - dabas izdobtie, iešvīkātie vai nogludinātie akmeņi un dālijas. To gumus no dāliju selekcionāriem pasūta pēc katalogiem, un līdz šim pavasarim bijis ap 100 šķirņu, bet šopavasar saņemtas vēl 30, tā ka uz rudens pusi garajās dobēs pie iebraucamā ceļa vajadzētu būt krāšņai dāliju parādei.

"Ja dzērājam ir kāds santīms, tad viņš tos ar steigu nodzer. Es, ja vien man ir kāds lats, par to pērku puķes," pasmaidot par savu aizraušanos ar dāliju kolekcionēšanu, stāsta saimniece.

Bet varbūt mājas īpašo gaisotni rada saglabātais manteļskurstenis? Kad šo māju nopirkuši, meitas bijušas mazas. Tad tām par nepaklausību solīta grēku atsēdēšana manteļskursteņa tumšajā skabūzī. Nu tas vairs neiedveš bailes, un te tiek ceptas gardas plātsmaizes. Prāvais zemeņu lauks, jāņogas, upenes - tās pašu galdam. Saimniece stāsta, ka ogas ne tikai vāra ievārījumos, bet arī sasaldē. Šogad Vasarsvētkos mielojušies ar mellenēm, kas kopš pērnās vasaras glabātas saldētavā. Ar pienu tās garšojušas lieliski.

"Sātkalni"ir neliela saimniecība, audzē lopus pārsvarā savai iztikšanai un naudas vajadzībām, kuru nav mazums, jo aug trīs meitas.

Šeit labi jūtas gan sīki, gan lieli mājdzīvnieki. Raug, saules staros uz grīdas ar savu pēdējo kaķēnu rotaļājas Siāmas kaķene, pārējie aizceļojuši pie jauniem saimniekiem. Māju centīgi sargā trīs suņi, pagalmā rosās vistas, bet kūtī, kamēr visas govis ganībās, palikusi vien Straume. Viņai pirms dienas atskrējuši dvīnīši - gotiņa un bullēns, tādēļ vēl palikusi kūtī atpūsties.

"Straumei teļi atskrēja nedēļu ātrāk, nekā plānots. Todien ravēju puķu dobes un dzirdu - govis satrauktas mauj. Izrādās, turpat ganos Straumei radies viens teliņš. Ķerrā aizstūmu teliņu uz kūti. Pēc neilga laika atskrējis arī otrs teļš. Govs bija pati tikusi galā. Straume ir laba govs, tikai pēc atnešanās grūti ieslaukt - vismaz mēnesi sper, mētā ragus, pēc tam jau viss nokārtojas."

Dvīnīši govīm nav retums, tomēr ne vienmēr piedzimst abi dzīvi un veseli. Gadās arī vārgi, vāji, dažkārt viens vai pat abi piedzimst nedzīvi. Parasti šādos gadījumos nākas saukt veterinārārstu, jo dvīņu dzimšana ir grūta. Šoreiz saimniekiem paveicies - abi teliņi ir ne tikai dūšīgi, veselīgi un ar ļoti labu ēstgribu, bet otrajā savas dzīves dienā jau cenšas braši turēties kājās un pat iziet saulītē fotografēties.

Tiesa, jārēķinās, ka dvīņi ar laiku izlietos visu Straumes pienu. Saimniece stāsta, ka teļus ar pienu dzirdina pat trīs mēnešus, un pirms šiem dvīņiem dzimušais teļš apvēlies kā īsts piena kunkulītis. Pirmajās dienās dvīņi katrs dienā izdzer sešus litrus piena, bet viņu mamma Straume dienā dod ap 30 litriem.