"Tumsai" vasara būs diezgan tumša - pagrabā

EKSPRESINTERVIJA AR GRUPAS "TUMSA" SOLISTU MĀRTIŅU FREIMANI

Kāds noskaņojums, sākoties vasarai, kur jūs tagad atrodaties?

- Pagrabā.

?

- Istenībā - studijā, un rakstu mūsu grupas jauno albumu. Vasaru, var teikt, nejūtu. To varu pabaudīt tikai tik, cik rītos līdz pulksten desmitiem un vakarā pēc astoņiem. Tā laiks aizies līdz septembrim - 1. septembrī iznāk albums. Nosauļoties šogad neizdosies nekādi.

Kāda "Tumsai" būs vasara?

- Tā būs nopietns darbs studijā un pilna ar daudziem daudziem koncertiem brīvdabā.

7. jūnijā uzstāsieties Kalnsētas estrādē. Ko atvedīsiet Saldus publikai?

- Savu skaisto repertuāru ar skaisto ansambli. Un kopā ar "Autobusu debesīs", tā ka būs kārtīgs tusiņš ar atdevi.

Jums patīk sadarboties ar citiem mūziķiem?

- Nu bet protams, ka patīk! Pie mums maz telpas un maz vietas, tā ka nākas sadarboties, un tas ir patīkami.

Pastāstiet par sevi - esat bijis skolotājs?

- Esmu gan, jā... Esmu dzimis 1977. gada 7. februārī un akurāt 25 gadus jauns, izskatīgs un katrā ziņā muzikāls cilvēks. Esmu strādājis par skolotāju, mēģinājis pabeigt Universitāti un darīt vēl ko citu. Izrādē "Kaupēn, mans mīļais" joprojām mēģinu nospēlēt galveno lomu. Izrāde aizvien vēl repertuārā. Vai nākamsezon arī - to nemāku atbildēt.

Ko jums ir devis teātris?

- Esmu iemācījies teatrālāk uzvesties uz skatuves. Esmu pieredzējis, ko nozīmē cita skatuve, ne tikai tās, uz kurām es parasti mēdzu uzstāties.

Uz kuras skatuves ir grūtāk?

- Man jau liekas, ka grūtāk tomēr ir spēlēt koncertu - tāpēc, ka koncertam nav tik detalizēta scenārija, un katru reizi tev jāmēģina improvizēt un strādāt savādāk. Ir vairāk radošas darbības nekā, spēlējot teātrī.

Vai publikai ir liela nozīme?

- Protams, jo mēs taču spēlējam publikai. Ir vieglāk uzstāties, ja publika ir atbalstoša, spēlē koncertam līdzi ar visu sirdi un dvēseli. Atdeve no skatuves ir tikpat liela vai vēl lielāka.

Uz skatuves esat ļoti vienkāršs un dabisks...

- Man tā patīk - es nemēģinu stilot.

Tikai nesen klausītāji izdzirdēja, ka jūs dziedat angliski...

- Nē, diezgan sen. Pagājušogad arī Eirovīzijā piedalījos ar dziesmu angļu valodā. Arī ar "Tumsu" esmu dziedājis angliski - tādas dziesmas bija jau otrajā albumā, šogad arī to mēģināsim darīt.

Ik pa laikam esat ārēji mainījies...

- Tur nav nekā plānota, un tas nenotiek ar nodomu. Vienkārši - tā dažreiz gadās, tāds mirkļa vājums, ka vienā dienā apnīk, kas bijis, un gribas savādāk. Tā taču ir jautrāk. Citādi paliksi pats sev garlaicīgs...

Kam vēl pieder jūsu sirds un laiks, izņemot mūziku?

- Šobrīd nekam citam nav laika, tikai mūzikai. Mājās, Liepājā, neesmu bijis divas nedēļas, un nemaz nezinu, kas tur īsti notiek. Festivālā "Mēs - liepājnieki" biju iebraucis tikai uz vienu dienu.

Ko jūs gribētu darīt, ja būtu daudz laika?

- Ja būtu daudz laika, daudz naudas? Sakravātu koferi un aizlaistos kaut kur uz kādu gadu prom no visiem.

Ko jūs novēlētu "Saldus Zemes" lasītājiem?

- Lai viņi ir mūsu koncertā! Lai līdzi būtu labs garastāvoklis, lai publika ir atraktīva - mēs tādi noteikti būsim.

Vai jums ir kāds moto vai dzīves vadmotīvs?

- Man ir vadmotīvs par mūsu valsti... Šajā valstī neko nevar plānot, te viss var notikt - pēc tā arī es vados, neko neplānoju.