Pastaigāsim pa Saldu!

"Dārgie saldenieki, atliciniet mazliet laika un izejiet pastaigāt pa Saldus pilsētu!

Sāksim no centra - Kalpaka laukuma, par kuru "Saldus Zemē" jau bija rakstīts, tāpēc neatkārtošos. Iesim uz priekšu pa Lielo ielu. Pilsētas galvenā iela - ielāps uz ielāpa, bedraina, nelīdzena. Deputātu skvērs, šķiet, tā sauc skaistāko stūrīti Saldū. Izbaudiet kārtīgi šo skaistumu - diezin vai citviet Saldū atradīsiet ko līdzīgu.

Skvērā pie strūklakas apsēdīsimies un atpūtināsim pa pilsētas bedrainajiem trotuāriem ejot nogurušās kājas. Tad dosimies līdz Saldus pamatskolai. Skolas apkārtne gan sakopta, bet nav, kur acis pamielot. Kādreiz gan šeit mājoja stirniņas, pāvi, vāverītes... Aizaugušajos dīķīšos peld tukšas plastmasas pudeles un cita draza. Kādreiz te bija mājiņa gulbjiem. Krasti bija sakopti, apstādīti interesantiem augiem, bet uz ziedošās saliņas - soliņi. Tagad - nekā...

Bijušā malkas laukuma vietā milzīga kaudze ar zariem un sadzīves atkritumiem. Tiltiņš pāri Ciecerei jau nezin cik gadus stāv nepabeigts.

Aiziesim atpūsties uz Pilsētas dārzu! Nesaprotu, vai šeit ir īpaša krauķu vai vārnu (īsti nepazīstu šos putnus) audzētava? Ķērc visās malās. Neredz nevienu sakoptu stūrīti, taciņu, soliņu. Šeit taču reiz bija parks, bērniem - slidkalniņš, smilšu kaste. Notika skaistākās balles Saldū. Te Dziesmu svētkos sapulcējās dejotāji un dziedātāji un devās gājienā uz Kalnsētas parku. Tagad šeit ir Dieva un cilvēku aizmirsts nostūris, lai gan diezin cik tālu no pilsētas centra tas nav.