Viņi vienkārši citādi nevar

Kā sacer deju? Kā sevi izsaka mūzikā? Kā uz papīra izliktu lugas tekstu var iztēlot, lai tas iemiesojas skaņā, telpā, kustībās? Kā, caur fotoobjektīvu raugoties dabā, var uztvert gandrīz fiziski sajūtamu smeldzi? Radoša cilvēka pārdzīvojumu labirints, kad top māksla, man vienmēr bijusi liela mīkla. Vai iedvesma ir svētības lietus, kad gribas paspēt pēc iespējas vairāk, kamēr tas nav rimies; vai varbūt kā gruzdoša ogle kurpē - kamēr neesi to izteicis, iemiesojis, tā neliek un neliek mieru, dedzina un sāpina?

Man šķiet - viņi radīti kaut kam īpašam. Jo viņi var spēlēt, dziedāt, dejot, gleznot tā, ka tas uzrunā mani - kādā nedzirdamā, nenoformulējamā valodā, liekot man justies kā svētkos. Viņi to spēj man izdarīt. Es viņiem - nespēju. Tikai pateikties.

Vai talants ir dāvana vai sods? - brīžam jādomā, raugoties, cik grūti talantīgajiem nākas realizēt savas ieceres. Jo šeit, mazpilsētā, katram apveltītajam nav sava producenta, pavāra, friziera, grāmatveža un bariņa izsūtāmo, kas realizē viņa ieceres.

Uldis, lai aizvestu bērnus koncertēt, meklē lētāku autobusiņu, rēķina, vai mazo dziedātāju vecākiem pietiks naudas par transportu samaksāt. Prāto, kam palūgt, lai ielaiž savās telpās mēģināt. Un - sacer fantastiskas dziesmas, kuras dziedot, bērni iemācās ne tikai notis un vārdus. Iemācās redzēt neredzamo, iemīlēt un sajūsmināties.

Daila ar sesto prātu jūt, kur rodas talants, un ziedo sevi, balstot, žēlojot, brīžam - arī ganot mazus palaidņus, un veidojot cilvēkus ar gribasspēku, ar atbildību, bet neaizmirstot arī parādīt viņiem pasauli ārpus sporta laukumiem un attālumiem starp startu un finišu. Bet, lai varētu trenēt un audzināt, viņa meklē sponsorus, pārliecina un pierāda.

Rūta, gatavojot deju studijas jubilejas koncertu, atklāti atzinās - nezinu, kā savilkšu galus. Viss maksā - tērpi, telpas, mūzika, telefonsarunas, transports... Ir simtiem cilvēku, kuriem to visu noorganizēt nebūtu īpaši grūti, bet kuri nekad nespētu iemācīt vairākiem desmitiem pusaudžu meiteņu izteikt kustībās dabas pamatelementu mijiedarbību. Un radīt šīs kustības.

Daudzi no mums var strādāt dažādu darbu un sameklēt nodarbošanos, kurā nopelnīt pēc iespējas labāk. Daži, kas ir apsēsti - vai varbūt tomēr apdāvināti? -, nespēj būt citādi. Un iznāk paradokss: mēs sajūsmināmies par viņu talantu, taču būt viņu vietā gan, visticamāk, negribam.

Sīkiem burtiem afišās, reklāmās un informācijās raksta - atbalstītāji. Tie ir cienījami vārdi, jo liecina par to nesēju izpratni, pietāti pret nemierīgajiem, talantīgajiem, par apzināšanos, ka bez viņiem būtu tikai ikdiena, ne svētki. Baltie laukumi, kas šķir viena atbalstītāja vārdu no cita, rāda - te vietas vēl daudz. Arī tev un man.