"Kaut ko vajag arī dvēselei..."

Blīdenes "Kalnsētu" mājas ceļa galā glīta norāde, tālāk jauniem kociņiem apstādīta gatve. Te dzīvo strādīga ģimene un saimnieces - māte Ruta un meita Ligita - audzē puķes.

Par viņu lielisko liliju kolekciju nesen ziedu izstādē priecājās daudzi blīdenieki. Nu ziedpumpurus ver visvēlākās šķirnes. Bet pirms nedēļām divām visa garā dobe bijusi pilnos ziedos. Liliju kolekcijā ir vairāk nekā 50 liliju šķirņu - trompešu, Āzijas, austrumu, karaliskās, dienziedes... No sniegbaltas un zaļganbaltas līdz tumšsarkanajam ‘Zemes spēkam\'.

Lilijas pasūta pēc katalogiem

Lilijas ir tikai viena no vairākām puķu kolekcijām. Bijuši lielziedu īrisi - skaisti, bet neizturīgi lietavās. Zied vairāku šķirņu samtenes - zemas lielziedu, sīkziedu un vēl, un vēl. Agrāk nekā citus gadus sākušas ziedēt daudzo šķirņu mārtiņrozes. Būs dāliju daudzveidīgais krāšņums, bet vasaras dālijas jau pilnos ziedos. Tomēr lilijas ir pāri visam nu jau veselu garu ziedēšanas mēnesi.

"Sākums liliju "slimībai" bija mūsu kaimiņiene Līvija Vīndedze, kura piedāvāja un pierunāja iestādīt to sīpolus. Vēlāk jau sākām meklēt katalogos, pasūtīt no selekcionāriem, pa abām ar meitu "piķojām" latus, un mūsu kolekcija auga un auga, " stāsta Ruta Valguma. Sīpoli pasūtīti gan no sīpolpuķu selekcionāra Rukšāna, gan pirkti no Vēriņa. Šķirņu ir ļoti daudz, un, jo jaunāka un retāk sastopama, jo dārgāka. Viena sīpola cena ir no lata līdz 15 un vairāk latiem, ar katru gadu tā pieaug.

Puķu audzētājas atzīstas, ka viņām ne īpaši izdodas karaliskās lilijas. Mainīta gan to augšanas vieta, gan kopšana, vienalga tās neizdodas. Toties pārējās aug griezdamās. Rutas kundze skaidro, ka rudenī dobes krietni samēslo ar trušu mēsliem, bet vasarā lilijas piebaro ar vircu. Sīpolus nedrīkst iekaltēt, pirms stādīšanas tie jāizmērcē 15 - 30 minūtes zilajos graudiņos, un stādot ap sīpolu jābūt grants kārtiņai, lai zeme nesablīvējas un augs elpo. Zālājā pie mājas šogad iekopts puķu trīsstūris, un tajā daudz interesantu augu - bārbelītes ar krāsainām lapām, ziemzaļa bārbele, ērika, pirmo gadu aug parūkkoks. Citviet - interesanta smaržpuķe, kura, izrādās, nesmaržo, dekoratīvie zaķkāposti. Bet ar lapsastēm bijis nepatīkams gadījums. No kataloga "Anttila" pasūtīti vairāku šķirņu ilggadīgās lapsastes stādi. Plēvē izrādījās ievīstīti jau puskaltuši sakneņi. No sešiem pēc rūpīgas kopšanas atdzīvojās un vārguļo tikai viens.

Nākamie plāni saistās ar rožu dobi. Tajā jau ir pirmās rozītes - no dāvināta istabas rožu podiņa izdalītie Ligitas kundzes četri stādiņi aug un zied, bet saimnieces Rutas izlolotajai istabas rozītei pērn uzziedējuši 43 ziedi.

"Noderētu daiļdārznieka padoms, bet tas diemžēl maksā diezgan dārgi. Puķes stādām un pārstādām pēc savas izjūtas, un katru gadu kaut ko mainām," stāsta abas puķu audzētājas.

Katram aug savs kociņš

"Kalnsētās" savs stāsts ir ne tikai katrai puķei, bet arī kokam. Lapeglei pie mājas stūra ir jau vismaz 35 gadi. No desmit mežsarga dāvātajām tā palikusi vienīgā un dārzam dod pabeigtības skatu. Tikpat gadu, cik Ligitas kundzei, ir viņas vectēva stādītajai kastaņai, kura viskrāšņākā ir ziedu laikā. Tā mudinājusi stādīt kokus par atmiņu arī katram no "Kalnsētu" bērniem. Tā tapa kociņiem apstādītā gatve - liepas, ozoli, kadiķīši. Ligita gan saka, ka gatvē katru gadu kaut kas jauns jāiestāda. Te govis, uz ganiem ejot, kādu liepiņu noposta, te pļāvējs netīšām nopļauj. Bet nu, šķiet, visi ieaugušies uz palikšanu.

"Kad nāk pavasaris, es nevaru vien sagaidīt to brīdi, kad varēšu kaut ko stādīt," stāsta Rutas kundze. Tad dārzs papildinās ar kādu jaunu ābelīti, plūmi, ķirsi, bet līdz ar siltāku laiku siltumnīcā sāk zaļot daudzu puķu stādiņi, gaidot, kad tiks ārā, dobēs.

Ne jau ļaužu acīm, bet pašu priekam pamazām tiek iekopts dārzs pie mājas. "Kalnsētās" ir arī labības lauki, kartupeļu, kāpostu un biešu vagas - kā katrā kārtīgā zemnieksaimniecībā. Bet tā ir saimniekošanas praktiskā daļa. "Mums vajag kaut ko dvēselei, un tās ir puķes," atzīst Ligitas kundze.

Rītos, vakaros puķu kopējas iziet dārzā palūkoties, kādi jauni ziedi izplaukuši, kas ienācies, kas uzdīdzis, un tie ir visjaukākie mirkļi dienas gaitā, kad prāts nomierinās un acis atpūšas.

Vēl jau darāmā esot daudz. Saimnieks apsolījies, ka istabpriekšā reiz būšot baseins ar strūklaku, un, ja sola, tad kādreiz tiešām arī būs.