Vīrs ar retro motociklu izbrauc ielās

Saldenieks MINTAUTS BITENIEKS vēl šodien par savu pārvietošanās līdzekli izmanto veco, labo 1951. gada izlaiduma motociklu "Minska".

Savulaik par Minskas motociklu un velosipēdu rūpnīcā izlaistajiem motocikliem rakstīja, ka tie no citiem atšķiras ar augstu caurejamību, labu noturību, ekspluatācijas vieglumu, nelielu masu. Šie motocikli pilnībā apmierināja pircējus ar ārējo izskatu, komfortablumu, pietiekamu ātrumu un izturību. Tagad tiem ir antikvāra vērtība, jo daudzi to īpašnieki sen šos motociklus ir nolietojuši un nodevuši metāllūžņos.

Mintauts Bitenieks ar motociklu MIA pārvietojas vēl šodien.

Kā jūs kopjat savu motociklu? Tas izskatās, kā tikko nonācis no konveijera.

- Tehnika jāmīl vēl vairāk nekā sieva, tad tā klausīs. MIA markas motocikls nav nolikts izstādei. Ar to esmu nobraucis 5 tūkstošus kilometru, plus vēl tā iepriekšējā saimnieka, mana brāļa, nobrauktie kilometri, kas arī mērāmi tukstošos. Brālis ar to no Daugavpils rajona Bebrenes vairākus gadus ik sestdienu brauca pie manis uz Saldu. Tāpēc sanāk krietns nobrauciens. Braucu ne tikai pa asfaltu, bet arī pa Latvijas bedrainajiem grants ceļiem. Pēc braukšanas vienmēr to notīru. Tāpēc saglabājusies pat oriģinālā krāsa uz riteņiem. Esmu ievērojis, ka tagad cilvēki pret tehniku izturas vieglprātīgi, to neeļļo, netīra, nelabo. Arī mans brālis, kad iegādājās motociklu, to izjauca līdz skrūvītei, ieeļoja un tad salika kopā.

Motocikls ir labā tehniskā stāvoklī, jo tehniskā apskate ir izieta.

Kāda ir motocikla vēsture?

- Lai iegādātos motociklu, krājām naudu abi ar brāli. Kad brālis nomira, to ieguvu savā īpašumā. Tas ir man dārga piemiņa. Kad sēžos pie stūres, vienmēr atceros brāli. MIA ir viens no pirmajiem Minskas rūpnīcas ražojumiem. Iegādājāmies to 50-to gadu sākumā. Var teikt, ka tas nokalpojis cilvēka mūžu. Bet braukts ar to ir apmēram 50 gadu Tā kā man patīk kolekcionēšana, esmu pat saglabājis tā pirmo numuru, kurš ir dzeltenā krāsā. Ir man arī iepriekšējais numurs.

Vai jūs ar to brauciet joprojām?

- Var teikt, ka esmu minskiņu, kā to tautā dēvē, fans. Man ir trīs šīs markas motocikli, ne tikai MIA, bet arī M-104 un MMBZ-3.115. MIA galvenokārt izmantoju siltā laikā, tad ir patīkami sajust vēju. Izbraukāts ar to ir Saldus rajons, būts arī Rīgā. Tālākam ceļam man ir 1976. gada izlaiduma Minska, kurai ir labāka amortizācija un priekšā ir stikls, kas aiztur vēju. Ar to esmu izbraukājis pa visu Latviju. Viens mīnuss, kas mani neapmierina, - MIA nav amortizācijas. Pakaļējais ritenis vispār ir bez amortizējošā mehānisma, tāpēc, ilgāk braucot, sāk sāpēt pēcpuse. Lai būtu mīkstāks, orģinālo riepu esmu nomainījis ar lielāku, Čehijā ražotu.

Cik lielu ātrumu ar MIA var uzņemt?

- Ātrs tas nav. Esmu jau tajos gados, kad pēc ātruma nedzenos, tāpēc 40 km/h, ko var izspiest no šī motocikla, man ir pietiekami. Braucu prātīgi, bet, tā kā tas ir mazs motocikls, jau pie 60 km/h to sāk mētāt, un tas kļūst nestabils. Rūpnīcas noteiktais standarts ir 70 km/h.

Vai detaļu iegāde nesagādā problēmas?

- Gandrīz viss motociklam ir oriģināls. Nomainīto detaļu nav daudz. Pēdējo uzliku aizmugurējo sēdekli. Rezerves daļas esmu sarūpējis tik daudz, ka to pietiktu vairākiem motocikliem. Raizes sagādā benzīna iegāde. Paredzēts, ka motociklā jālej 66. markas benzīns. Tomēr degvielas uzpildes stacijās to vairs nevar iegādāties. Tāpēc pērku citu un to jaucu. Izmantojot citas markas degvielu, ik pēc 30, 50 kilometriem ir jāapstājas, lai atdzesētu gultņus. Abiem - M-104, MMBZ-3.115 - motocikliem sabeidzu gultņus. Vairs nav tādu eļļu, kādas paredzētas pēc instrukcijas. Kaut kā izlīdzos. Pašam patīk kaut ko sameistarot. Saīsināju oriģinālos zobratus, tāpēc tagad bez bažām varu uzbraukt arī kalnā.

Cik benzīna tas patērē?

- Benzīna patēriņš nav liels. Kad braucu uz Rīgu divatā, 9 litru benzīna tvertni pielēju pilnu - pietika prom un atpakaļ ceļam un vēl palika pāri. Instrukcijā teikts, ka tas patērē no 3 līdz 3,5 litri benzīna uz 100 km.

Vai cilvēki interesējas par jūsu motociklu?

Nezinu, vai kādam Saldū vēl ir saglabājies šāds MIA. Interese par manu motociklu ir. Daudzi ir jautājuši, vai to nepārdodu. Bija pat tāds gadījums, ka mani apdzina autobusiņš, un tā vadītājs piedāvāja manu motociklu mainīt pret modernu braucamo. Tomēr nepiekritu piedāvājumam. Neapskaužu tos cilvēkus, kas tīko iegūt savā īpašumā jaunāko, jo straujās tehnikas attīstības rezultātā jau nākamajā dienā tā vairs nav jaunākā. Bet mans motocikls kļūst ar katru dienu vērtīgāks. Tomēr motocikls ir jāuzrauga, jo vairākas reizes to stāvlaukumā ir sabojājuši.