Meta - cilvēks ar jūtīgo mākslinieces dvēseli

Valodnieki skaidro, ka vārds - Meta - atvasināts no Margaretas vai Matildes vārda. Bet svētdienas gaviļniece Meta Vilensone skaidro, ka viņas retais vārds aizgūts no vācu baroneses.

Gaidībās būdama, Metas mamma bija izlolojusi, ka, piedzimstot meitai, to nosauks par Marutu. Tomēr kaimiņi pasteigušies ielikt šādu vārdu savai atvasītei. Tāpēc mamma pārdomājusi un meiteni nosaukusi draudzenes vārdā, kas arī kļuvusi par meitenes krustmāti. Savukārt mammas draudzenei vārds aizgūts no kādas skaistas baroneses, kuru viņas tēvs bija iepazinis, strādādams Vācijā.

Meta Vilensone, atzīstas, ka savā mūžā sastapusi vēl tikai vienu vārda māsu - Metu Renigeri, kas savulaik bijusi ārste Saldū. Šo sievieti viņa atceras kā atsaucīgu un patīkamu cilvēku. Meta noteic: "Varbūt tāpēc, ka mūs vienoja kopīgs vārds."

Pati par sevi stāsta, ka visu mūžu ir ticējusi labajam. Tāpēc dzīvē ir satikusi ne mazums labu cilvēku. Tomēr Meta vēlētos iegūt daudz vairāk draugu. Diemžēl nereti draugi tiek novērtēti, no materiālās un izdevīguma pozīcijas. Viņa vēlētos būt kopā ar tādiem cilvēkiem, ar kuriem var iet kopā izlūkos, kuri pašaizliedzīgi dala priekus un bēdas, neprasot, kas par to būs.

Dzīvē ir sanācis tā, ka Meta Vilensone ir palikusi viena, bet viņas vientulību kliedē sunīte Zuze. Tas ir pirmais suns viņas mūžā, ko pati ir izaudzinājusi. Meta stāsta, ka suņa iegāde bijusi neparasta. Rīgas tirgū, ieraugot mazo radījumu, sapratusi, ka jānopērk, ka tas ir viņas suns. Suņa saimniece atzīst, ka saimnieka un suņa raksturi var būt līdzīgi. Meta teic: "Ja pēc mana suņa spriež par mani, tad es varu būt lepna." Nesen ar viņu noticis kāds atgadījums. Metas sunītim uzbrucis liels suns un sācis plosīt. Saimniece nevarējusi stāvēt malā, un metusies aizsargāt, aizsegdama sunīti ar savu ķermeni. "Tas bija kāds iekšējs spēks, kas man lika to darīt, nedomājot par savu drošību’, skaidro sunīša saimniece.

"Zuze ir mans draugs", atzīst Meta. Sunim ir jūtas un saprašana. Ja pie viņas nākot kāds svešinieks, tad Zuze ierejas tikai divreiz, jo saprot, ka saimniecei nepatīk skaļa riešana. "Suns audzina arī mani. Es nedrīkstu rādīt viņam sliktu piemēru, jo sunītis ir kā cilvēks, kurš visu izsaka ar savu uzvedību un gudrajām acīm", teic Zuzes saimniece. Meta nevar saprast, kā suni var turēt pieķēdētu. Nebrīvē būdams, tas kļūst agresīvs pret apkārtējiem.

Mīļi Metai ir arī ziedi. It īpaši iecienītas ir tulpes, kuru dažādība gan krāsu, gan formu ziņā priecē saimnieci. Tās īpaši ir izmeklētas izstādēs. Selekcionāri jau pamanījuši, ka Metas kundzes izvēle ir īpatnēja. Pati viņa saka, ka tā ir mākslinieka prasme izraudzīties, lai daiļā zieda forma un krāsa radītu skaistuma izjūtu. Puķes ir kā cilvēku dvēseles - vāras, daiļas un maigas. Arī mežā Metas kundze rod dvēseles veldzi. Arī mazo, necilo sūnu formu un krāsu pētot, var gūt prieku.