"SFINKSA" - aizkustinoši skumja rokopera

Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēta Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes rokopera "SFINKSA", kas stāsta par pareģi Eiženu Finku.

Sen nebiju redzējusi kaut ko tik aizkustinoši skumju, bet pirmo reizi redzēju, ka izrādes laikā asaras slauka vīrieši.

Mēs domājam, kādas īpašas dotības ir zīlniekiem un pareģiem, cik viņi daudz zina un var, kā cilvēki pēc viņiem tiecas, kā meklē palīdzību! Mums liekas, ka šīs īpašās spējas viņus dara laimīgus. Rokoperā Finks, kuru atveido Ivars Stonins, saka, ka viņš tās izjūt kā lāstu.

Cirka arēnā no trapeces nokrīt un nositas dejotāja. Turpmāk izrādē viņu redz tikai Finks, un Meitenes Uz Trapeces loma ir kā zīme, simbols tai nepieejamajai pasaulei, kura izņēmuma kārtā un neizskaidrojami bija pieejama pareģim.

Nepārtrauktie cilvēku pūļi un nemiers biedē Finka sievu, viņi mīl viens otru, bet izšķiras, taču, kā pareģojis Finks, mūža nogalē atkal satiekas.

Rīgas dāmas apjūsmo Finku, bet preses karaliene Benjamiņa apsmej un pazemo. Finks šai lepnajai dāmai pareģo bada nāvi, un pēc gadiem viņi satiekas izsūtījumā Sibīrijā.

Smeldzīgi skumja ir pat temperamentīgā čigānu aina, kurā Finks satiekas ar savu saderināto Alisi. Viņš cenšas iejusties trakulīgā dejā un atzīst, ka viņa dvēseles tukšumu spēj piepildīt tikai mīlestība.

Finka tēvs ir čigāns, bet māte - vāciete. Pratinātājam, kas operā ir īpašs tēls un vienbrīd ir Latvijas drošības policists, tad vācu virsnieks, tad krievu čekists un pēckara LPSR milicis, viņš saka esam latvietis. Finks bijis nesaprasts visos laikos. Gandarījumu viņam nesagādāja pat Itālijas valdības atzinība, kuru viņš saņēma par to, ka pareģoja atentātu pret Musolini.

Vienīgā, kas Finku patiešām saprot, ir Meitene Uz Trapeces, ar kuru, kāpjot pa kāpnēm debesīs, rokoperas izskaņā viņš dzied:

"Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad

Mēs tiksimies. Mēs tiksimies.

Kaut kur pie piramīdām.

Un ļausim smagumam no sirds

Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam."

Tajā brīdī liekas, ka opera ir galā, ka nekā emocionālāka vairs nevar būt, bet telefona klausulē uz jautājumu - es vēlos uzzināt - atskan balss: "Šis pakalpojums jums nav pieejams." Jā, nav lemts mums visu izprast.

Bet mēs varam dzīvot līdzi Lūsēna mūzikai un Zālītes tekstiem, kas, atšķirībā no daža cita viņu kopdarba, šoreiz ne mirkli neatgādināja jau kaut ko agrāk dzirdētu.

Ivars Stonins rokoperā vizuāli ir apbrīnojami līdzīgs Finkam un brīnišķīgi tēlo savu lomu. Ne mazāk savdabīga ir scenogrāfija, jo visa darbība notiek cirka arēnā."SFINKSA" nav rokopera izklaidei, tā ir rokopera jūtu modināšanai.