Piguziņā esot ēduši gliemežus un skatījušies ūpja acīs

Brocēnu vidusskolas 3. - 6. klases 25 skolēni piedalījās Vides aizsardzības fonda sponsorētā nometnē Piguziņš Apšuciemā. Nometni organizēja skolotājas Laura Miķelsone, Una Kiršteina un Sandra Fridrihsone.

Nometnes mērķis bija vides apziņas veidošana, kā arī tās nostiprināšana nometnes laikā.

Neizmet papīru pa logu!

Lai piedalītos nometnē, mācību gada laikā bija jāstrādā 6 stundas pilsētas labiekārtošanas darbos - Brocēnu rotaļlaukumos tagad redzami koši nokrāsoti soliņi, šūpoles un citas rotaļierīces. Katram skolēnam bija jāuzdāvina puķu stāds pilsētai, kā arī jāatrod Brocēnos 2 skaistākās un 2 neglītākās vietas un jānofotografē tās. Šos trīs uzdevumus spēja veikt tikai 25 skolēni.

Nometnē dalībnieki tika sadalīti 3 grupās, kuru "aizbildņi" bija vidusskolēni Inese, Katrīna, Laura, Gatis un Kristīne. Bija jāveic daudz nopietnu uzdevumu - arī jāizdomā, kādas ekoloģiskas problēmas viņus satrauc, un jāsaprot, kādā veidā viņi piesārņo vidi. Tas nenācās viegli, jo daudziem bija grūti pieņemt, ka, piemēram, saldējuma papīra izmešana pa automašīnas logu arī ir dabas piesārņošana. Tāpat daži pirmoreiz izdzirdēja terminus globālā sasilšana un siltumnīcas efekts.

Mūs apciemoja Rīgas Zooloģiskā dārza izbraukuma grupa. Tās bija dažas aizraujošas stundas, jo ne jau katru dienu ir iespējams vadāt siksniņā mazu lapsēnu, turēt uz pleca lielu zaļu papagaili, kurš prot pateikt papa Karlo, paglaudīt bebra plakano asti vai metra attālumā lūkoties ūpja lielajās oranžajās acīs, kuras viņš nekad nepakustina, jo groza tikai galvu. Turklāt dzirdējām izsmeļošu stāstījumu par katru no šiem dzīvniekiem.

Iekārto dabas rezervātu

Vēl viena viešņa bija Brocēnu vidusskolas psiholoģe Arta Zepa, bet citudien braucām ekskursijā uz Ventspils akvaparku.

Vēl bija šāds uzdevums - katrai grupai jāizvēlas teritorija mežā un jāpārvērš par dabas rezervātu, kurā izveidotas tūrisma takas. Reizē tika veikts labs darbs - tūristiem bija jāsavāc visi atkritumi pa ceļam, tādējādi iztīrot mežu no atpūtnieku atstātās drazas.

Dienas pārgājienam šoreiz nosaukums - Kukaiņu ceļojums. Tāds tāpēc, ka ceļā starp punktiem bija jāveic dažādi ar kukaiņiem saistīti uzdevumi, - jāatmin kukaiņi pēc apraksta, jāsacer pasaka par kādu kukaini, pie tam visiem vārdiem jāsākas ar vienu burtu, jāizpēta viens kvadrātmetrs zemes (kādi kukaiņi tur dzīvo, jānosaka blīvums utt.) un jāveic citi uzdevumi.

Viena diena pagāja floristes Ilzes vadībā. Uz kartona taisīja glezniņas no dabas un floristikas materiāliem. Lai cik dīvaini tas būtu, izskatījās, ka šī ķimerēšanās zēniem patika labāk nekā meitenēm.

Krokodilpoza ir amizanta

Nometnes nagla - nakts pārgājiens. Grupas izgāja ar 25 minūšu intervālu, un punktos sagaidīja dažādi uzdevumi. Pirmajā punktā visiem bija jāizģērbjas, cik nu katrs varēja atļauties (lielākā daļa nakts melnumā palika peldkostīmos un peldbiksēs), un jāsasien pēc iespējas garāka virve no apģērba gabaliem (garākās bija vairāk nekā 30 soļu). Otrajā punktā bija jāsadalās pāros un jānoiet mazs gabaliņš krokodiļpozā. Izskatījās amizanti.

Trešajā punktā bija jābauda Robinsonu virtuve - tukšs arbūzs, piepildīts ar spageti, tajos paslēptas pāris olīves. Bērniem tika pateikts, ka ar rokām cilvēka smadzenēs jāatrod acis... Vēl bija jānogaršo vārītas baravikas, bet viņi domāja, ka ēd gliemežus. Vienam otram slikta dūša saglabājās pat līdz pārgājiena beigām. Sūnās bija jāatrod arī bulciņas, lai pēc pārgājiena būtu, ko ēst. Pavisam naktī - 7 punkti. Lai arī organizētājiem likās, ka pārgājiens būs bijis gana šaumīgs un ķēpīgs, bērni teica, ka esot varējis būt briesmīgāks.

Pārbrauc ar zemeslodi somā

Pēdējā nakts bija pati jautrākā visas nometnes laikā. Zobupastas netika žēlotas ne durvju rokturiem, ne tiem, kas noguruši aizgāja gulēt. No rīta pamostoties, atlika tikai secināt, vai esi veiksmīgi izturējis nakti, vai arī tavu seju rotā balta piekaltusi zobupasta. Mājās atbraucot, izkrāmējot somu, dažs atrada pilnu ūdens pudeli, cits vēl kaut ko...

Pēdējā diena - nometnes noslēgums. Katrs dalībnieks dāvanā dabūja simbolisku zemeslodi - zīmuļasināmo -, kā arī apliecību (par vides zinību kursa apgūšanu) ar personīgo fotogrāfiju un ar Piguziņa lūgšanas vārdiem (lūgšana bija kā vienojošs elements - to vakaros, kad visi sapulcējās pie lielās gliemežvāka sveces, lasīja kopīgi).

Man, vienai no grupu "aizbildnēm", ir neviltots prieks, ka šogad dalībnieki bija patiešām vienreizēji! Viņi bija radoši, vienoti, paklausīgi un draudzīgi. Liels paldies organizētājiem, kas deva man iespēju piedalīties Piguziņā!