Vai Saules kauja liecina par baltu vienotību?

Kalendāros 22. septembris ierakstīts kā Baltu vienotības diena, it kā saistot to ar 1236. gadā notikušo Saules kauju.

Vēsturnieki nestrīdas par datumu, kad šī kauja notikusi, bet gan par tās norises vietu, karotāju skaitu, kā arī zaudējumiem. Visai skopajos rakstiskajos avotos ir divas versijas par Saules kaujas vietu, lai gan kā vienā, tā otrā nav atrasti ne apbedījumi, ne ieroču atliekas. Viena hipotēze - kauja notikusi Lietuvā, netālu no Šauļiem, otra - Latvijā pie Vecsaules. Gandrīz neticami, ka Šķēpa brāļu ordenis (tas, manuprāt, ir pareizais ordeņa nosaukums, angliski - order of the brecthen of the sword, vāciski - schwertbruder order, nevis Zobenbrāļu ordenis, jo šķēps un zobens ir būtiski atšķirīgi ieroči, bet par to - kādā citā publikācijā). Domājams, ka viens no parocīgākajiem zemgaļu un leišu ieročiem bija ozolkoka kara vāle jeb milna. Leišu un zemgaļu uzbrukuma taktika bija - ievilināt bruņiniekus purvā un sašķelt grupās, pēc tam apmētājot ar milnām un pīķiem.

Atskaņu jeb Rīmju hronikā (Livlandishe Reinehronik) teikts, ka dienu pirms kaujas, 21. septembrī, ordeņa mestrs Folkvīns ar 3000 vīriem nonāca pie kādas upes, kur to sagaidīja lietuviešu karaspēks. Folkvīna rīcībā bijis stipri raibs karaspēks - apmēram 100 Šķēpa ordeņa bruņinieku, 200 krievu (kā nu bez tiem! - I. A.) un vācu kājnieki. Iespējams, ka iesaistīti tika arī pakļautie līvi. Laupītāji un slepkavas, taču ne karavīri, bija no Vācijas atbraukušie kara kalpi. Kauja notikusi purvainā apvidū, tādēļ bruņinieki cietuši smagus zaudējumus, paliekot bez zirgiem. Savukārt lietuviešiem palīgā ieradušies zemgaļi, kuriem tā bija iespēja atriebties par šķēpnešu nesto postu. Krita 98 bruņinieki un daudzi kara kalpi, daudzi gāja bojā bēgot un, protams, pametot visu kara laupījumu un sagūstītos zemgaļus.

Tie Šķēpa ordeņa karotāji, kuri nepiedalījās karagājienā uz Lietuvu, sūtīja savu delegātu pie Romas pāvesta, lai saņemtu atļauju pievienoties Vācu ordenim. 1237. gada 3. maijā atļauja tika dota. Pēdējie Šķēpa ordeņa bruņinieki pieņēma Vācu bruņinieku ordeņa statūtus un tērpu - baltu apmetni ar melnu krustu kreisajā pusē (šķēpnešiem bija balts apmetnis, kreisajā pusē izrotāts ar sarkanu krustu, bet zem tā vertikāli virzīts sarkans šķēps ar asmeni uz leju). Ar šķēpnešu sakāvi pie Saules vācu bruņinieku iespiešanās Latvijā nebeidzās.

Rīgā ieradās kuģi ar papildspēkiem, notika ordeņu apvienošanās, tika izstrādāti jauni karagājienu plāni, kā iepriekš minēts, mainījās arī forma.

22. septembra pasludināšana par Baltu vienotības dienu ir visai nesaprotama. Neesmu lasījis, ka šajā dienā notiktu valsts mēroga pasākumi. Netiek pieminēti arī igauņu karotāji. Diez vai šo dienu var uzskatīt par svētku un atceres datumu, ja nav precīzi zināms, kur īsti notikusi kauja, kas tajā piedalījies, kādi bijuši zaudējumi. Arī leišu - zemgaļu karaspēks, kā liecina skopās ziņas, zaudēja daudz karotāju. Ne velti šai kaujai 1260. gadā sekoja Durbes kauja.

Visciešāko vienotību, manuprāt, Baltijas valstu patrioti parādīja trešās atmodas laikā, sadodoties rokās Baltijas ceļā.