Lai apkure kalpotu cilvēkam, nevis otrādi

Ārā kļuvis vēsāks, un neviļus mūsu domas pievēršas siltuma nodrošināšanai tajās telpās, kurās uzturamies.

Pieprasījums veidot jaunas apkures sistēmas un rekonstruēt vecās šogad ir īpaši liels - saka firmas "Diro" vadītājs Jānis Lieldaudzietis. Cilvēki sevišķi intensīvi sākot rīkoties, kad salnas atgādina - līdz ziemai nav tālu. Vasarā par to parasti nedomājot.

Ražotāji un tirgotāji piedāvā ļoti plašu dažādu iekārtu un materiālu klāstu, lai katrs, izvēloties sev vispiemērotāko, varētu gādāt par siltumu savā mājā, dzīvoklī, darba vietā. Firmas "Diro" vadītāja JĀŅA LIELDAUDZIEŠA un p/u "Saldus siltums" vadītāja LEONA ŽUTAUTA pieredze varbūt kādam palīdzēs izvēlēties atbilstošāko variantu savas mājvietas vai darba vietas nodrošināšanai ar siltumu.

Malka - lētāka, gāze - ērtāka

Vai, gādājot par mājas apkuri, saimniekiem ir īpašas prasības?

Jānis Lieldaudzietis: - Viss galvenokārt atkarīgs no pasūtītāja maksātspējas. Mēs piedāvājam dažādus variantus. Piemēram, ir čehu un lietuviešu ražoti apkures katli, mūsu pašu - Grobiņā un Tukumā ražoti. Darbības principi tiem ir apmēram vienādi, ir atšķirības cenā. Ja vecā mājā tiek veidota jauna katlu māja, tiek veidots arī mūsdienīgs aprīkojums ar cirkulācijas sūkņiem, ar drošības grupām, ar regulēšanas vārstiem, lai nebūtu visu laiku jāsēž pie krāsns un jāliek tajā malka.

Ļoti liels pieprasījums šogad ir pēc čuguna sekciju katliem. Mēs arī tos iesakām, jo to darba mūžs ir divreiz garāks nekā metinātiem metāla katliem, arī siltumatdeve ir daudz lielāka.

Dārgākas iekārtas iespējams iegādāties uz līzinga. Jo apkures sistēmas ierīkošanā sākumā ir jāiegulda lielas summas, taču jau pēc dažiem gadiem ieguldījums sāk atmaksāties. Mūsdienu katliem ir daudz lielāka siltumatdeve nekā padomju laikos ražotajiem, kad 50% siltuma izskrēja skurstenī, plus vēl katls gandrīz nepārtraukti jākurina, jo nebija nekādas regulēšanas iespējas.

Izvēloties katlu, jāapsver arī, ar kādu kurināmo to kurināt. Ko jūs ieteiktu?

J. L.: - Ir iespēja izmantot dažādu kurināmo, tas jāizlemj katram pašam. Gāzes apkure pašlaik ir pats lētākais variants. Bet tad ir jābūt izbūvētam gāzes vadam. Šobrīd valsts investē līdzekļus gāzes vada izbūvei, ja ielā pieteicies noteikts klientu skaits. Bet pievadi uz ēku, plus vēl projekts gāzes apgādei pašā ēkā, ir jāpasūta klientam pašam. Tas nav lēts prieks, bet jau 2 - 3 gados atmaksājas. Malka ir jāgādā, jāsagatavo, kaut kur jānovieto. Tā kļūst arvien dārgāka, un es domāju, ka cena nesamazināsies. Ir iespēja kurināt arī ar elektrību, bet tas ir viens no dārgākajiem kurināmā veidiem. Agrāk, kad bija nakts un dienas tarifi, varēja ekonomēt uz nakts tarifa rēķina - kurināt pa nakti, bet pa dienu atstāt mazākā režīmā. Taču nu vairs šo divu tarifu nav.

Leons Žutauts: - Izbūvējot ar malku kurināmu apkures sistēmu, ekspluatācija ir lētāka, bet iekārtas ir dārgākas. Gāzģenerācijas katliem jāizbūvē arī akumulācijas sistēmas, lai uzkrātu siltumu un cilvēkam nebūtu naktī jāceļas katlu kurināt. Šķidrā kurināmā sistēma ir visdārgākā. Gāzei ir lielas priekšrocības, to iespējams moderni un efektīvi izmantot, regulējot dažādus režīmus, kuros var panākt efektīvāko siltuma izmantošanu. Gāzes apkure ir ērtāka, savukārt koksnes - lētāka. Jārēķinās, ka gāzei nav cenu stabilitātes. Šodien gāzes mārketings strādā, lai maksimāli iegūtu sev klientus - tiek izbūvēti gāzes vadi uz privātmāju ielām, uz pilsētām, kur nekad gāzes vada nav bijis. Taču, kāda būs cenu politika, - nezinām.

Vietējais kurināmais tomēr ir mūsu pašu, tas ir pieejams un būs pieejams, kaut vai koksnes atkritumi. Moderns vietējais kurināmais ir koksnes granulas. Tās uzpilda bunkurā, no kurienes ar modernu tehnoloģiju palīdzību automātiski padod kurtuvē tik, cik nepieciešams. Bunkuru var piepildīt un uz nedēļu aizbraukt, uzstādot apkures režīmu. Šīs tehnoloģijas ir ļoti dārgas. Arī granulas, salīdzinot ar gāzes cenu, ir dārgas.

Ar cik lielu summu jārēķinās, ierīkojot mājā apkuri?

J. L.: - Bez katlumājas viena kvadrātmetra cena ir apmēram 8,50 - 8,70 Ls (jauni radiatori, cauruļvadi, radiatoru aprīkojums). Katlumājas ierīkošanas izmaksas atkarīgas no mājas kubatūras - vidēji pusotrs tūkstotis latu (līdz 200 kvadrātmetru mājā). Ja ir šķidrais kurināmais, papildus vēl kurināmā novietošana, plus attiecīgi izbūvēti skursteņi, kas izmaksas diezgan sadārdzina.

Ne vienam vien siltums asociējas ar omulīgu pasēdēšanu pie kamīna. Kādas ir iespējas?

J. L.: - Piegādātāji mums piedāvā čuguna kamīnus, kam ārējā apvalka siena jau ir gatava. Kamīnu apkrauj kā ar lego klucīšiem. Bet jābūt uzmanīgiem ar dūmgāzu izvadīšanu. Uz savu galvu nebūtu kamīns jāierīko, īpaši - koka mājās. Jākonsultējas, cik tālu dūmenis drīkst atrasties no koka nesošajām konstrukcijām, utt. Var nākt arī pie mums, nekad neliedzam padomu.

Dzīvoklī - jaunu radiatoru

Kādas ir iespējas apmainīt radiatoru daudzdzīvokļu mājā ar centrālapkuri?

J. L.: - Radiatori jāizvēlas atkarībā no telpas kvadratūras. Jo lielāka telpa, jo lielākas jaudas sildķermenis vajadzīgs, tas arī attiecīgi dārgāk maksā. Salīdzinot ar to, cik radiatori maksāja pirms trim gadiem, cenas ir mazinājušās par 25 - 30%. Tāpēc radiatoru maiņa nemaz tik dārga nav.

L. Ž.: - Daudzdzīvokļu mājās šobrīd radiatori ir dažādi - citam čuguna radiatori, citam - konvektori. Bet kopumā tā ir mājas hidrauliskās sistēmas izjaukšana. Ja vēl kāds radiatoru neuzliek pēc projekta, īpaši, ja paredzēti konvektori, bet uzliek čuguna radiatorus, kaimiņiem rodas sarežģījumi ar apkuri.

Lai ēkas apkures sistēmā pēc iespējas mazāk cirkulētu ūdens, lai būtu lielāka efektivitāte un mazāki izdevumi, ir vajadzīgi pēc iespējas ekonomiskāki un mazāk ūdens ietilpīgi radiatori. Taču vislabākais risinājums būtu, ja visi dzīvokļu īrnieki vai īpašnieki vienotos un sakārtotu šo sistēmu vienādu visā mājā.

Veikalos piedāvā ļoti labus radiatorus, arī to cenas nav lielas.

Par radiatoru mainīšanu gan būtu jāpadomā laikus. Ziemas spelgonī tas nebūs izdarāms, jo tad no visas sistēmas ir jāizlaiž ūdens, un tam diezin vai piekritīs kaimiņi.

Katrs nav speciālists visās jomās

Ne viens vien vēl uzskata - vislielākais speciālists visās jomās ir viņš pats. Ierauga veikalā lētus radiatorus vai noklausās reklāmā, ka vēlami tieši tādi, tūlīt iegādājas un vecos nomaina. Vai tā ir pareizi?

J.L.: - Kad šo radiatoru pieliek, izrādās, ka dzīvoklī tomēr ir auksti. Tāpēc noteikti nepieciešams konsultēties ar speciālistu, kas izrēķinās telpai siltuma slodzi un attiecīgi ieteiks radiatorus. Sarežģījumi var arī rasties, ja pats iedomājas nomainīt radiatorus, nesaskaņojot ne ar siltuma piegādātāju, ne mājas apsaimniekotāju. Radiatoru pievieno vecajai sistēmai un izjauc visu siltuma balansu. Vispirms jāaiziet pie inženiera siltumtehniķa un jānoskaidro, kā šī siltumsistēma veidota. Modernajiem radiatoriem caurplūde ir pavisam savādāka nekā agrāk ražotajiem. Tagad jaunajiem radiatoriem jāliek regulēšanas vārsti vai tā saucamā savienojošā caurule, lai radiatora maiņa netraucētu citiem patērētājiem. Īsi sakot - ne katrs var būt speciālists visās jomās un visu izdarīt pats. Ja radiatori būs apmainīti pareizi, nebūs sūdzību kaimiņam par kaimiņu - tu nomainīji radiatorus, bet manā dzīvoklī vairs nesilst.

L. Ž.: - Pirms pirkt jaunus radiatorus, būtu jākonsultējas ar speciālistu. Būtu jāiegādājas sertificēti radiatori, bet mūsu tirgū ir arī lēti nesertificētie. Radiators rūpīgi jāizvēlas pēc apsildāmās telpas kubatūras, pēc ēkas konstrukcijas, siltumnoturības tajā. Mums ir speciālas datorprogrammas, ar kuru palīdzību var noteikt konkrētai telpai vispiemērotākos radiatorus. Inventarizācijas lietā uzrādītos ēkas tehniskos datus ievada datorā, un tas norāda, kādi tieši radiatori vai konvektori konkrētajā dzīvoklī nepieciešami. Cilvēks ieekonomē naudu, jo nenopērk, piemēram, pārāk lielus radiatorus.

Vai kādreiz būs iespējams temperatūru regulēt katrā dzīvoklī atsevišķi un maksāt tik, cik katrs notērējis, nevis, cik tērēts vidēji mājā?

L. Ž.: - Jā, ir iespējams sakārtot visu sistēmu ar termostatiem pie radiatoriem. Taču tad šis jautājums jārisina nevis vienā atsevišķā dzīvoklī, bet visā mājā kopumā. Jau šodien ir iespējams realizēt projektus, kur siltumpatēriņu uzskaita katram radiatoram, un iedzīvotājs tiešām maksā par to, cik viņš ir patērējis savā dzīvoklī. Saldū šāda sistēma nesen ieviesta Jelgavas ielas 25. mājā, kur par siltumu katrs dzīvoklis maksās atšķirīgi - cik kurš tērējis. Piemēram, ja cilvēks brauc komandējumā un nedēļu nav mājās, radiatorus var noregulēt uz +10^o, un attiecīgi mainīsies arī samaksa. Bet, ja cilvēkam ir nauda un viņš dzīvoklī grib +25^o, ir iespēja to uzregulēt, nerēķinoties, ka lielākā daļa iedzīvotāju tāpēc protestēs. Jo viņš pats maksās par patērēto, kaimiņiem nebūs jāmaksā. Šādi katrs var baudīt tādu komfortu, kādu vēlas. Tas ir serviss, uz ko mums ir jātiecas.

Lai siltums neizkūp gaisā

Vai siltuma nodrošināšanai pietiks tikai ar to, ka mājā ierīkos jaunu apkures sistēmu vai dzīvoklī mainīs radiatorus?

L. Ž.: - Siltums šodien novērtēts kā dārga prece. Kādreiz maksa par siltumenerģiju bija simboliska - gāze lēta, citi kurināmā resursi lēti. Siltuma regulēšana tajos laikos notika ar atvērtu logu. Šodien katrs skaita naudu, un tas attiecas arī uz siltumu.

Faktiski mēs maksājam arī par to siltumenerģiju, kas no mājas iziet ārā - caur logiem, durvīm, ventilācijas šahtām, sienām. Sildām pagrabus. Arī Saldū Tehniskās universitātes speciālisti termovizuāli izpētījuši vairākas mājas, lai noskaidrotu, kur paliek siltums. Pētījumos redzams, ka no tā siltumenerģijas daudzuma, kas no mājas iziet ārā, 60 - 70% pazūd caur logiem. Vecās konstrukcijas logiem nav pat logu ķites, stikli vibrē, un zūd ļoti daudz siltuma. Logi nav blīvi noslēgti. Arī ventilācijas šahtas rada lielus siltuma zudumus.

Daudz siltuma zūd caur māju ārējām sienām. Zudumi gan atkarīgi no ēkas konstrukcijas. Mērījumi rāda, ka bloku mājām, kam ir rūpnieciski ražoti un attiecīgi apstrādāti bloki, siltumnoturība ir labāka nekā mājām ar ķieģeļu sienām. Vislielākie siltuma zudumi ir jauktajām bloku un ķieģeļu mājām. Termovizuālajā izpētē var redzēt, ka savienojumu vietas ir pavisam sarkanas. Ļoti lieli siltuma zudumi ir pagrabos, kur daudzās vietās ir neatbilstoša siltumizolācija.

Lieli siltuma zudumi ir koplietošanas trepju telpās. Ja ārdurvis tur vaļā, ja tās nav blīvi aizvērtas un nav dubultdurvju, un ja vēl ir vaļā bēniņu lūka vai trepju telpas logs, koplietošanas telpa iegūst skursteņa principu - siltums iet ārā, un aukstais gaiss nāk klāt. Esmu vairākās Latvijas pilsētās redzējis, ka mājās, kuras apsaimnieko paši iedzīvotāji, saliktas jaunas, blīvi aizveramas ārdurvis, trepju telpās - blīvi noslēgti logi. Tā iespējams taupīt ne tikai siltumenerģiju, bet arī savu naudu. Mums joprojām ir nepareizs uzskats, ka daudzdzīvokļu mājā par mani kādam jādomā. Ir jāmaina šī filozofija. Paši tajā dzīvojam, un paši arī maksājam.