Dārzs jākopj arī vēlā rudenī

Par pēdējiem rudens darbiem dārzā rakstīts vairākkārt, tomēr ir šis tas nezināms vai piemirsts, ko būtu vērts atgādināt.

Augļu koku vainagu retināšanu un zaru īsināšanu vajadzētu atlikt uz pavasari, jo pirms sala veidoto koku audi ap brūcēm ir jūtīgi salā, it īpaši, ja vasarā koks novārdzināts ar bagātīgu ražu. Literatūrā gan ir ieteikumi, ka augļu koku vainagus var veidot visu ziemu, bet pavērtēsim, kur dzīvo rakstu autori, - tā ir Vācija, Holande un Itālija, kur klimats ir citāds nekā Latvijā.

Ja gribam saglabāt augļu kokus, obligāts pasākums ir to aizsardzība pret zaķiem. To var izdarīt, apvelkot stiepļu pinumu, ja stādījums ir liels. Bet tad rūpīgi jāpārbauda, vai augsnes nelīdzenuma dēļ žoga apakšmalā nav palikušas spraugas (savos stādījumos žoga apakšmalu nedaudz apberu ar augsni). Katru koka stumbru atsevišķi var apsiet ar avīzēm, lietotiem cementa maisiem, skujām, niedrēm, dārzkopības veikalos nopērkamajiem tīkliem sīpolu saiņošanai.

Skeptiski vērtēju ieteikumu stumbram uzmaukt lietotas plastmasas pudeles, jo saulainās pavasara dienās šāds pudelēs iesaiņots stumbrs stipri pārkarst un var sasprāgt visā garumā.

Tas būs pretējs efekts noteikti iesakāmajai augļu koku stumbru kaļķošanai. Parasta aina dārzos redzama maijā - saulainā laikā visa ģimene kaļķo augļu koku stumbrus un skaisti nosauļojas. Sauļoties nav par ļaunu, bet galvenā uzdevuma izpilde - stumbra aizsardzība pret saules apdegumiem februārī un martā - jau ir nokavēta. Stumbru apstādei ar 20% kaļķa šķīdumu pareizais laiks ir saulainas bezlietus dienas novembrī.

Lai pasaudzētu sevi un ietaupītu laiku pavasarī, augļu kokus apdobēs rudenī var mēslot ar fosfora un kālija minerālmēsliem (slāpekļa mēslojumu dod tikai pavasarī!). Mēslojot rudenī, droši var lietot arī hloru saturošus minerālmēslus, kas ziemā izskalosies. Var iestrādāt arī organisko mēslojumu. Tikko stādītiem augļu kokiem un ogulājiem jāuzber mulča - kūdra, skaidas, šķelda, lapas.

Bieži vien cilvēki ir neizpratnē - pagrabā strauji bojājas āboli. Ko lai dara? Varu vienīgi ieteikt pēc iespējas ātrāk izvākt augļus, kas sākuši bojāties, lai puves sēnīte neizplatītos tālāk, nepiesmērētu traukus, kastes un telpu. Pirms veselo augļu pārlūkošanas jānomazgā rokas. Ar puvēm augļi inficējas jau augšanas laikā jūlija beigās, augustā un septembrī dārzā, ja laiks ir pietiekami silts un mitrs. Dārzā jau atrodas puves sēnīšu perēkļi - gan šī gada, gan iepriekšējā rudenī no dārza neaizvāktie sapuvušie augļi. Puves sēnītes atrodas augļu brūcēs, ko radījuši kaitēkļi, kraupis un krusa. Dārzā puves infekcija nav redzama, tā atklājas tikai vēlāk, kad augļi jau novietoti glabātavās. Tādēļ pret puvēm jāmiglo jau vasarā.

Ābeļu un bumbieru stādījumos iedarbīgs paņēmiens pret inficēšanos ar lapkoku vēzi, īpaši tik ilgā un siltā rudenī kā šis, ir smidzināšana ar 3 - 5% Bordo šķīdumu vai 1% čempionu. Miglo tad, kad vairums koku lapu nobirušas. Tas, protams, jādara bezsala un bezlietus dienās. Katras lapas atdalīšanās vieta no zara ir kā atvērti vārti vēža izraisītāju askusporu infekcijai. Jālieto daudz šķidruma, lai koks būtu it kā nomazgāts.