Pretī zelta rudenim dodas. Dažādi

Padomju laika skolā mācību gada sākums nebija iedomājams bez pārgājiena "Pretī zelta rudenim".

Tagad skolēni labāk balso par braucieniem - uz Akvalandiju, ledus halli, Klaipēdu... Vai pārgājiens kā veselīgas atpūtas veids aizmirsts?

Ne ar autobusu, bet ar velosipēdiem

"Organizētie skolu pārgājieni izjuka tāpēc, ka izjuka visa iepriekšējā sistēma," - prāto Druvas vidusskolas sporta skolotājs Dins Bahs, "bet ne visās skolās tie aizmirsti. Mūsu skolā klasēm ir nakts pārgājieni. Kaut īpašu sajūsmu neizrāda, tajos piedalās arī klašu audzinātāji."

Jautāts, kāpēc pārgājienos iet nelabprāt, skolotājs atsaka: "Cilvēki kļūst kūtri. Ne tikai skolās pārgājienu maz, bet arī ģimenes tādos neiet. Veselības ziņā noietajās 5 - 6 stundās diezin vai ko var iegūt, drīzāk - izziņai. Bērni arī mācās kolektīvismu, viens otru atbalstīt."

"Pretī zelta rudenim" - tādu pēdējo pārgājienu D. Bahs gandrīz nespēj atcerēties, toties ar savu audzināmo klasi, tagadējiem vienpadsmitajiem, viņš labprāt brauc ar divriteņiem. Pavasarī kopīgi izbraukājuši Sātiņus, Būtnārus. Dažam grūti sameklēt labu velosipēdu, bet, ja tas ir, jaunieši brauc ar prieku.

Pa dzelzceļu - līdz Remtei

Sātiņu pamatskolas sekretāre-lietvede Sandra Posele ir arī šīs skolas absolvente un var salīdzināt - kāda Sātiņu skola bija toreiz, kāda tās dzīve ir tagad. "Pionieru un komjauniešu laikus atceros ar prieku," - viņa nenoliedz. "Mēs aizrautīgi gājām pārgājienos. Sākām ar tuvāko - skolas apkārtni un upes lejām. Diezgan iecienīts bija maršruts uz Remti, Remtes parku. Krietnu daļu ceļa gājām kājām, galvenokārt - pa dzelzceļu. Tāpat tika izstaigāts un iepazīts arī Kalnsētas parks un citas vietas. Maršruti bija gari, un vakarā jutām pamatīgu nogurumu."

Sātiņu skolā pārgājienu tradīcija ir saglabājusies, kaut arī ir citādi laiki, apstākļi un bērni. Pavasarī, mācību gada noslēgumā, visa skola devās uz Sātiņu dabas liegumu, uz dīķiem. Mazākie skolēni gabaliņu ceļa vesti ar autobusu, bet visas klases satikušās vienā norunātā vietā. Uzkūra ugunskuru, cepa desiņas... Toties rudenī, kādā septembra piektdienā, bija sporta diena. Tajā piedalījās gan skolēni un skolotāji, gan arī tehniskie darbinieki, viņi bijuši tiesneši. Sacentās nevis pa klasēm, bet komandas, kurās bērni pierakstījās, kā gribēja. Dažādi etapi notika visā skolas teritorijā - sportošana, atjautības uzdevumi, zināšanu pārbaude par medicīnu, augiem. Noslēgumā - arī ugunskurs un desiņu cepšana, bet vakarā - diskotēka.

"Nevaru apgalvot, ka aizbraukt ekskursijā tagad skolēniem ir vienkārši," - turpina S. Posele, "jo jāmaksā ne tikai par autobusu, bet arī jāpērk ieejas biļetes. Vienkāršāk varbūt ir lauku bērniem, kā mūsējiem, jo ir pagasta autobuss. Bet pilsētnieki maksā bargi. Zinu, ka vienā pilsētas skolā klase pošas uz Liepāju, un skolēniem ir sacīts - ja nebrauks ekskursijā, tajā dienā būs jāstrādā skolā. Manuprāt, tāda attieksme nav pareiza, jo ne katra ģimene braucienu var atļauties, īpaši - ja tajā ir vairāki bērni. Izprotu arī, ka pusaudzim nav viegli pateikt, ka viņš nebrauks..."

Aiziet - uz Cēsīm!

Ir jābūt "trakam" audzinātājam, lai aizrautu bērnus ar pārgājieniem - uzskata Gaiķu pamatskolas direktore Dzintra Allere. Otrkārt, viņa domā, lauku bērni visu apkārtni jau izstaigājuši, daudz apskatījuši, tāpēc, ja kādu dienu nav skolā jāmācās, viņi vislabprātāk dodas prom.

Direktorei ir labs ieteikums, kurp doties. "Noteikti katrā skolā no Izglītības pārvaldes nonāca informācija par aizraujošu ceļošanas akciju Cēsu rajonā, tā sākās septembrī un ilgst līdz 1. novembrim. Uzrādīti 15 Cēsu rajona objekti, kas jāapskata. Skolēniem no tāliem rajoniem pietiek apskatīt 5 objektus, lai saņemtu maršruta karti, bet pēc tam, ieliekot to aploksnē un nododot Cēsu tūrisma informācijas birojā, varētu piedalīties izlozē. Es ar savu klasi, saviem septītajiem, šo iespēju jau izmantoju. Uz Cēsīm braucām labprāt, jo daudzi tur nebija bijuši, naktsmājas mums laipni piedāvāja Drabešu internātskolā. Turpat netālu atrodas divi apskatāmie objekti - Āraišu vējdzirnavas un ezerpils -, līdz tiem gājām kājām, tā ka braucienam pa vidu mums bija arī labs pārgājiens."

Atgriežoties Gaiķos, ceļotāji vērtējuši savus iespaidus skalā no 1 līdz 10. Gandrīz visi - ar desmit. Tagad ar nepacietību gaida loteriju, jo arī viņiem var veikties un tikt kāda no apsolītajam balvām. Šie "burkāni" ir dažādi - bezmaksas vizināšanās kartinga trasē, iespēja atpūsties atpūtas bāzē, ceļojums ar velosipēdiem pa velotūrisma trasi, iespēja gadu par velti dzert Svētavota ūdeni, kā arī - uz savu skolu svētkos uzaicināt mūzikas grupu no Cēsīm.