Stādīšanas laiks - arī rudens

JĀNIS AUZIŅŠ-AUZULEITIS, kādreiz saldenieks, tagad - tukumnieks, nu jau astoņus gadus audzē dekoratīvos kokus, pārsvarā skujeņus.

Godināts daiļdārzu konkursos par skaisti iekopto mājas priekšdārzu Tukumā, daudzos dārzkopības žurnālos aprakstīts dārza kopējs un stādu audzētājs. Pats viņš smejas, ka īstenībā nemaz neesot dārznieks, taču par tādu kļuvis, strādājot pats savām rokām un mācoties no citiem. Savulaik esot nopietni pievērsies rožu audzēšanai, viņam bijušas apmēram 200 šķirnes. Bet viss mainās, pieprasījums pēc rozēm samazinājās, tāpat kā pēc tulpēm, hiacintēm. Tādēļ pievērsies skujeņu audzēšanai, kam agrāk bijusi tikai otršķirīga nozīme.

Kad vēl robežas uz Lietuvu bija vaļā, braucis pēc skujeņiem uz kaimiņvalsti. Tagad iepērk tikai jaunus un interesantus ārzemēs audzētus mātesaugus, ieaudzē savā dārzā, griež no tiem spraudeņus. Tādēļ, kad pircēji interesējas par stāda izcelsmi, viņš droši un ar pilnu pārliecību apgalvo, ka stāds audzēts Latvijā.

Dārzniekam padomu prasa vai ikviens, jo Jāņa Auziņa-Auzuleiša stādu plantācijā aug ļoti daudzu šķirņu dekoratīvie koki un krūmi. Skujeņu vien - liels klāsts - klājeniskie kadiķi, kuri stiepjas pa zemes virskārtu, priedītes, kuras var veidot, koniskās eglītes, sudrabegles, dažādas īves, tūjas ar veidojamiem vanagiem, Korejas baltegles ar zilganiem čiekuriem, ciedru priedes, kadiķi, bārbeles, dažādu šķirņu un garumu pacipreses, Kanādas zilenes, kas krustotas ar mellenēm un izaug krietna krūma augumā, ginka koks...

Par ginka koku saimnieks stāsta, ka tas saglabājies uz zemes vēl kopš dinozauru laikiem, un ārstniecībā izmantojamas gan lapas, gan augļi. Tās dodot mūžīgā dzinēja spēku. Pavasarī, kad jūtams vitamīnu trūkums un spēka izsīkums, dārznieks pats pakošļājot ginka koka lapas, un možums atkal atgriežas. Bet viņa stādaudzētavā aug arī dažādi lapukoki - augststumbra goba, nokarenais pīlādzis, vīteņaugi, klinšu rozītes, irbenes, mahonija, Alpu zelta lietus, potētā vilkābele, jo pircēja vajadzības un gaume mēdz būt visdažādākā.

Pēc dārznieka domām, rudens skujeņu stādīšanai ir pat pateicīgāks gadalaiks par pavasari, jo tagad koks labāk iesakņojas, tas nav tik ļoti jāuzmana un jālaista. Tos droši varot stādīt paliekamā vietā, bet nav nepieciešams mēslojums, kas provocētu jaunu dzinumu veidošanos un šie dzinumi ziemā apsaltu. Rudenī pieļaujams vienīgi kālija mēslojums. Skujeņiem ļoti patīk meža zeme, un, ja vien iespējams, to ieteicams pievienot bedrē augsnei. Der arī mazliet kūdras, smiltis. Rudenī stādīti skujeņi pavasarī jāmēslo. Der Vito - 4 vai Šulca mēslojums, ko augs uzņem caur skujām. Tas veicina sakņu sistēmas attīstību.

Dažiem skujkokiem svarīgi saglabāt tās debespuses, kā tas audzis uz lauka stādaudzētavā. Īpaši svarīgi to ievērot eglītēm, kadiķiem, un prātīgs stādaudzētājs būs iezīmējis stādam ziemeļu pusi. Ja skujkoka stāds audzēts podiņā, tad šis nosacījums vairs nav tik svarīgs, jo audzēšanas laikā pods vairākkārt ticis grozīts un cilāts.