Kā palīdzēt depresīvam cilvēkam?

Dzīvojam laikmetā, kur notiek neaptverami straujas pārmaiņas, kuras atstāj spēcīgu iespaidu ne tikai medicīnā un pacientu aprūpē, bet arī politikā, ekonomikā un sabiedrībā.

Nespēja piemēroties rada sabrukumu

Viss kā karuselī. Ko mainīt, ko paturēt, kas vērtīgs, kas ir novecojis, kam var uzticēties? Enerģijas uzplūdi, cerības mainās ar vilšanos un sašutumu. Mēs bieži daudz ko idealizējam, bet, ja realitāte pēc kāda laika rāda ko citu, tad ideālā vīzija var pārvērsties dziļā sašutumā un pat naidā - kā politiskās attiecībās, tā arī personīgās.

Cilvēki dzīvo mūžīgā konfliktā - vēlas izmaiņas un baidās no tām, pretojas jaunajam, tikko saduras ar šķēršļiem. Cilvēka daba nevar ilgi panest neskaidrības un nestabilitāti, tam seko sabrukums.

Atjaunotajā Latvijā mēs ienācām no reglamentēta dzīvesveida, notika straujas pārmaiņas visās dzīves jomās, tika zaudēti iepriekšējo vērtību kritēriji. Daudzi nespēja piemēroties jaunajiem apstākļiem, zaudēja drosmi konkurences nežēlīgo noteikumu priekšā. Drīz vien pēc svētku eiforijas sekoja vilšanās, arvien jauni uztraukumi, nedrošība, konflikti un nomāktība.

Sekas - dažādu veidu psihes traucējumi, ko dažkārt pats cilvēks neapzinās, neizprot un līdz ar to laikus negriežas pēc palīdzības pie speciālista. Paiet laiks, un pacients smagā stāvoklī nonāk pie psihiatra, neirologa, kardiologa vai kāda cita speciālista. Bieži vien neārstēts vai aizlaists stāvoklis ir iemesls invaliditātei. Darba nespēja un invaliditāte nav tikai medicīniski sarežģījumi, tās jau ir sociālas problēmas.

Nevar saņemt sevi rokās

Kā palīdzēt depresīvam cilvēkam? Jārespektē viņa slimība. Viskļūdainākais, ko var pateikt depresīvam draugam, ir: "Saņem taču sevi rokās!". Izārstēšana nav atkarīga no cilvēka gribasspēka. Depresijas gadījumā viss notiek neironu un sinapšu līmenī. Vienkāršā valodā runājot - nomākta cilvēka smadzeņu struktūrās pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ samazinās serotonīna koncentrācija. Serotonīns pastiprināti noārdās, un cilvēks ieslīgst depresijā.

Šo procesu aptur ar reālām, zinātniskām metodēm. Pirmkārt - ar medikamentiem. Tādu palīdzību var sniegt psihiatrs vai ģimenes ārsts.

Taču cilvēkā ir vēlēšanās palīdzēt otram. Lai to izdarītu, nepieciešama līdzjūtība, pacietība, spēja respektēt otru un pieņemt viņa sāpes. Neskaidrību un jūtu uzplūdā nedrīkst būt aizspriedumu un uzbāzības, jāspēj atteikties no paša vajadzībām, priekšroku dodot slima vai vāja cilvēka vajadzībām.

Svarīgi, lai informācija par depresijas un citu psihisko problēmu korekciju un ārstēšanu būtu pieejama plašai sabiedrībai, īpaši tiem, kam ir saskarsme ar smagi slimojošiem pacientiem, jo nopietnai fiziskai slimībai bieži seko arī depresija.

Pasliktinās attiecības ar tuviniekiem

Depresijas laikā cilvēkam pasliktinās darba spējas. Ir nespēks, enerģijas trūkums, koncentrēšanās grūtības. Tuvinieki ir spiesti uzņemties lielāku slodzi un izpildīt daļu no pacienta sociālajiem pienākumiem. Ar to slimais cilvēks zaudē savu sociālo lomu, taču tuvinieks sakarā ar jaunu lomu uzņemšanos subjektīvi un objektīvi jūtas pārslogots.

Pārslodze var pasliktināt tuvinieka pašsajūtu un izraisīt attiecību pasliktināšanos. Bet depresīvais cilvēks šo situāciju uztver kā sava nederīguma apliecinājumu. Tas būtiski padziļina depresiju un traucē savstarpējo saskarsmi starp depresīvu cilvēku un viņa tuviniekiem.

Ar depresiju slimojošajiem un viņu tuviniekiem nepieciešama iespēja dalīties savos pārdzīvojumos, lūgt padomu vai iestāties kādā pašpalīdzības grupā. Tas palīdzētu uzturēt un atjaunot saskarsmi un labas attiecības ar cilvēkiem, nodibināt jaunas attiecības, attīstīt iejūtību un vēlēšanos palīdzēt, iegūt informāciju par depresijas atpazīšanu un iespējamu medicīnisku palīdzību krīzes situācijās cilvēkiem ar vidēju un smagu depresijas pakāpi, uzzināt, kā palīdzēt cilvēkiem ar pašnāvības domām utt.

Jāveido pašpalīdzības grupa

"Depresijas kluba" un Saldus invalīdu biedrības sadarbība un apmācības cikls "Psiholoģiskās palīdzības sniegšana ar atbalsta grupu starpniecību cīņai ar depresiju un suicīdu (pašnāvību) profilaksē" (Saldus rajona padomes un Baltijas - Amerikas partnerattiecību fonda atbalstīts projekts) virzīts uz informācijas ieguves paplašināšanu un saskarsmju prasmju attīstīšanu. Ja šī iniciatīva gūs atbalstu, ar laiku uz apmācītas grupas bāzes var attīstīties neformāla pašpalīdzības grupa - brīvprātīgie, kas varēs palīdzet viens otram.

Atbalsta grupa nevar izārstēt no depresijas, tā ir derīga un efektīva tikai kopā ar ārstēšanu un sociālo problēmu atrisināšanu. Lai būtiski uzlabotu stāvokli vidējas un smagas depresijas gadījumā, regulāri jākonsultējas ar ārstu un jālieto viņa izrakstītie antidepresanti. Jo - lai cik labs būtu psiholoģiskais atbalsts, ja nebūs atrisinātas problēmas, kas izsauc psiholoģisku krīzi, nav reāli gaidīt garīgās veselības stāvokļa uzlabošanos.