Kurš ir ģimenes galva? Protams, Mamma

Valijas Didrihsones papagaiļi Mamma un Papus dzirdami jau pa gabalu. Abi sarunājas papagailiski, satupuši pie loga rūts viņiem īpaši ierīkotā zarā.

Tur dienas vidū ir viena no putnu parastajām apmešanās vietām, lai gan viņu rīcībā ir visa istaba. Naktī viņu vieta ir būrītī, dienā putni tajā ielido tikai mazliet atpūsties vai paēst. Dažkārt - arī parunāties ar kādu gudru papagaili, kas redzams spogulītī.

Viļņainie papagailīši Mamma un Papus ir dēlu un vedeklu dāvana Valijai Didrihsonei apaļā dzīves jubilejā. Toreiz smējušies - vajadzīga tāda dāvana, lai mammai nebūtu garlaicīgi, un sākumā bija iecerēts uzdāvināt kanārijputniņus. Bet tolaik veikalā bija tikai tādi pelēki sīkulīši, kuri turklāt nedziedāja. Zvirbuļi kas zvirbuļi. Nopirkts košs papagaiļu pārītis, un nu jau gandrīz divus gadus tie ir satiķnieki.

Iespējams, ka tie būtu apmācāmi runāt arī cilvēku valodā, tomēr to varot izdarīt tikai tad, ja papagailis ir viens. Divatā uzturoties, tie pat nemēģina ieklausīties citos. Papagaiļu dzīve saimniecei šķiet ļoti interesanta, jo var novērot tik daudz līdzību arī cilvēku dzīvē. Šajā ģimenē noteicēja ir Mamma, un Papum parasti atliek tikai pakļauties un piekāpties. Ja Papus naktsguļai Mammas riņķī ielidojis pirms viņas, tiek nekavējoties izraidīts, un drīkst savu vietu ieņemt, kad Mamma būs iekārtojusies. Toties Papus, lai gan augumā sīkāks, ir lielāks ēdājs.

"Papu varētu salīdzināt ar tādu ideālu vīru, kurš savai laulātai draudzenei būtu ar mieru zvaigznes no debesīm nonest, visādi izdabāt, bet galarezultāts allaž viens - Mamma nebūs apmierināta. Ir jau arī viņiem savas ģimenes likstas. Gadās, ka saplūcas, un tad spalviņas burtiski iet pa gaisu. Citreiz abi viens otru mīlīgi apčubina. Ja otrs vēl nav būrī, uztraucas, aicina un lido meklēt."

Pārsvarā papagailīši ir jauki laika kavētāji, un dienas laikā istabā vienmēr atskan to jautrā valoda. Bet ir reizes, kad skaļās putnu uzvedības dēļ saimniece nevar sarunāties pa telefonu. Putni visaktīvākie ir pavasarī, mostas ļoti agri un gaida brīdi, kad tos izlaidīs no būra.

Mamma un Papus ēd pārsvarā speciālo papagaiļu barību, bet tiek arī pa kādam kārumam - rīvēti burkāni, āboli. Jo sevišķi garšo sasmalcinātas salātu lapas, arī vārīta sasmalcināta ola.

Dzīvoklī nav ne suņa, ne kaķa, tomēr pagalma kaķi zina, ka aiz šī loga dzīvo putni. Gadījies, ka uz palodzes ārpusē, asti kārīgi kūļādams, logā blenž kaķis, bet iekšpusē, aiz bailēm vai sastinguši, zarā tup Mamma un Papus. Reizēm papagaiļu pļāpāšanai pie loga vērīgi seko pagalma zvirbuļi, laikam domā, no kurienes tad šie imigranti Satiķos ieradušies.

Var tikai apbrīnot, cik veikli papagaiļi lido no viena istabas kakta uz otru. Saimniece atceras, ka sākums bijis smieklīgs un bēdīgs reizē. Acīmredzot papagaiļi visu laiku turēti būrī. Tie nav spējuši ilgi lidot, ātri noguruši, nemācējuši orientēties telpā. Gadījies, ka aiz pārskatīšanās aizkrīt aiz skapja vai aiz krāsns. Tad bijis komisks skats - kā sabijies un sakaunējies putns izlien no aizkrāsnes. Bet bez blēņām gan laikam nespēj iztikt neviens. Papagaiļi ir krietni paskrubinājuši tapetes un tiem ļoti bija iepaticies pītais lustras kupols. Tikai pēc ilga laika izdevās atradināt putnus uz tās neapmesties. Ja tagad netīšām gadās uz lustras uzlidot, putns jautājoši un viltīgi veras lejup uz saimnieci - nu, kā tad būs, vai dzīsi prom?