Telpaugu slimības un kaitēkļi - kā tos apkarot?

Ziemā, kad dienas ir īsas un tumšas un kad mājokļi ir vēsi un mitri, biežāk novērojamas dažādas istabas augu slimības. Ja laikus nenovērš auga saslimšanu, tas var aiziet bojā, vai saslimst arī blakus esošie augi.

Svarīgi, lai "kājas būtu siltas"

Pirmie saslimst novājināti augi, kuri nav saņēmuši vēlamo mēslojumu vai arī turēti nepiemērotos apstākļos. Telpaugus posta kaitīgie kukaiņi, kuri kož un sūc, arī sēnītes, vīrusi un baktērijas. Ja augu stāvoklis ir labs, tie labāk pacieš šo postītāju kaitējumu.

Lielākā daļa augu aiziet bojā ne jau tāpēc, ka atstāti novārtā, bet tādēļ, ka kopēji tos "noslīcina", "pārbaro" vai pārāk ilgi tur saulē. Laistīšanai nav piemērots auksts un ciets ūdens. Ja aizsērējis poda caurums liekā ūdens notecēšanai vai augi tiek laistīti pārāk bagātīgi, tie saslimst ar sakņu puvi. Ne visi augi pacieš ūdens pilienus uz lapām, mitrās lapas veicina sēnīšu infekciju attīstību. Ir svarīgs arī augu novietojums.

Gaismas prasīgie augi jānovieto gaišākās vietās, siltummīļiem nepieciešams siltums. Arī temperatūras lielas svārstības, pārkaršana saulē un aukstuma šoks, ko augi saņem ziemā, atrazdamies starp aizkaru un loga rūti, tiem kaitīgs. Svarīga ne tikai gaisa, bet arī grīdas temperatūra, jo "aukstas kājas" var padarīt augus slimus. Pareizi būs jānovērtē arī spēcīgā saule pavasarī un jānoēno jūtīgie augi.

Lielākajai daļai telpaugu ir kaitīgs apkurinātu telpu sausais gaiss. Augus arī nedrīkst novietot pārāk tuvu vienu otram, jāļauj gaisam cirkulēt, citādi augus apdraud sēnīšu slimības. Daudzi augi nepanes caurvēju.

Sakņu attīstību ietekmē poda lielums un substrāts. Sablīvējies, nepiemērots substrāts, pārāk mazs, vai arī augam ar vāji attīstītām saknēm - pārāk liels - pods kavē augšanu. Zemi šad tad der uzirdināt ar dakšiņu, bet no augsnes virskārtas jānoņem nosēdumi. Mēslojums jālieto pareizās proporcijās, jo vienlīdz kaitīgi ir gan pārāk maz, gan pārāk daudz barības vielu. Slāpekļa pārpilnība padara augus mīkstus un uzblīdušus.

Daudziem telpaugiem, atbilstoši gadalaikam tā dzimtenē, nepieciešams miera periods. Tad augu novieto vēsā vietā, maz laista un gandrīz nemaz nemēslo. Ja šī fāze augam liegta, tas kļūst vārgs un nespēj pretoties slimībām.

Visas atmirušās auga daļas regulāri ar asu nazi jānogriež, jo nokaltušajos ziedos un lapās ir daudz slimību izraisītāju. Katra griezuma vieta ir brūce, un tā jāapkaisa ar kokogļu pulveri. Lietotie podi pirms izmantošanas jāizmazgā ar birsti un ziepjūdeni.

Palīdz ne tikai ķīmija

Tomēr pat vislabākā kopšana nav absolūta garantija pret sēnītēm un kaitēkļiem. Ja kaitēkļu nav daudz vai ja slimība konstatēta sākumstadijā, veiksmīgi var izmantot mehāniskos paņēmienus un vieglus līdzekļus tās apkarošanai, bet spēcīgos ķīmiskos līdzekļus lietot tikai galējas nepieciešamības gadījumos. Ja kaitēkļu nav daudz, tos var nolasīt, nokasīt vai noslaucīt.

Labi palīdz arī remdena duša, kādā auga lapas var nomazgāt ar zaļo ziepju šķīdumu (nopērkams agroķīmijas preču veikalos). Pirms dušas auga pods ieliekams polietilēna maisiņā un virs augsnes cieši nosienams, lai augs, "stāvēdams uz galvas", neizkrīt no poda. Slimās un bojātās auga daļas nekavējieties jāizvāc. Baltblusiņas un citus kukaiņus var noķert ar mazām, dzeltenām plāksnītēm, kas pārklātas ar līmi un iespraustas podiņā. Pret tīklērcēm palīdz gaisa mitrināšana, ja vien cietušais augs pacieš mitru gaisu. Augu labi aplej, bet tā virszemes daļu uz 10 - 14 dienām apsedz ar caurspīdīgu polietilēna maisiņu, ko piestiprina virs zemes. Lapu iztvaikotais mitrums paliek zem šāda apsega.

Nav jāgaida lieli brīnumi pēc tautas līdzekļu lietošanas, taču tos izmēģināt var. Ja laputu nav daudz, palīdzēs nātru izvilkums aukstā ūdenī, vērmeļu tēja. Pret miltrasas sēnītēm palīdzēs kosu novārījums, ķiploku tēja. Pret sēnīšu infekcijām augsnē jāiesprauž nomizota ķiploka daiviņas. Pret bruņutīm palīdz apsmidzināšana vai nomazgāšana ar ziepju šķīdumu spirtā. 20 gramus zaļo ziepju izšķīdina karstā ūdenī, atdzesē un pievieno 20 ml spirta.

Ir ne tikai augu aizsardzības līdzekļi, bet arī augu spēcināšanas līdzekļi. Tie satur dabiskas vielas, kas stiprina šūnaudus un palielina augu pretestības spējas. Firma "Bioefekts" ir izveidojusi bioloģisko mēslojumu dažādām istabas puķēm, arī firma "Kemira" izplata līdzekļus istabas augu mēslošanai. Ir arī dažādi augsnē iespraužami stienīši, kuri satur ne tikai mikroelementus, bet arī fungicīdu un insekticīdu.

Augi rāda, kā tiem trūkst vai ir par daudz

Nepareiza kopšana augiem rada dažādus fizioloģiskus bojājumus. Dzeltenas jaunās lapas liecina, ka trūkst dzelzs vai magnija, un tā gadās, ja laistāmais ūdens ir pārāk kaļķains. Sausi plankumi uz lapām rodas, ja noēnots augs saņem spilgtu pusdienlaika saules apgaismojumu. Ziedu puve var rasties no pārāk lielas slāpekļa devas, bet galotņu kalšana liecina, ka gaiss ilgu laiku bijis sauss.

Sēnītes, kas izraisa puķu slimības, ir katrā puķu zemē. Dažas sēnītes, iekļuvušas bojātajos sakņu audos, ar savu micēliju aizsprosto vadaudus. Sakņu puvi izraisa pārāk liels mitrums, pārāk liels sāļu saturs substrātā, pārāk vēsa vieta un auga laistīšana ar aukstu ūdeni. Sakņu kakliņa puve satrauc visus dārzniekus un uzbrūk galvenokārt dīgstiem un spraudeņiem. Sēnīšu sporas bieži vien tiek ievazātas jau ar sēklām. Stublāju pamatnes puvi veicina sablīvēta augsne un pārāk liels mitrums un mēslojuma devas.

Acāliju saknes kakliņa puves izraisītāja sēnīte iespiežas augā un aizsprosto vadaudus. Tādēļ, pērkot acāliju, jāraugās, vai lapas ir svaigas un veselīgas. Miltrasas izplatīšanos veicina nepareizs auga novietojums, slāpekļa mēslojuma pārpilnība, pārāk blīvs augu sakopojums, mitrs un karsts gaiss. Pelēkā puve parādās tikai uz ievainotiem augiem, tās izplatīšanos veicina mitrums, vēsums un gaismas trūkums. Lapu plankumainība visvairāk apdraud novājinātus augus, šai slimībai labvēlīgas ir lielas temperatūras svārstības.

Veselīgi un labi aprūpēti augi neslimos, un tos nebojās kaitēkļi. Novēlu, lai sadzīves un darba telpas rotātu koši, ziedoši un veselīgi augi. Tad tumšā ziema neliksies tik gara.