Kā mēs Saldus rajona muižas un pilis iepazinām

Decembra sākumā mēs, Brocēnu 56. gaidu vienības, 20. gaidu vienības, Rubas 57. gaidu vienības meitenes un Brocēnu jauniešu centra "Cerība" zēni, braucām lūkot, kādas ir pilis un muižas mūsu rajonā.

Pirmā ceļojuma maršruts bija Ezere - Ruba - Jaunauce - Vadakste.

Par Ezeres muižu mums pastāstīja Ezeres vidusskolas direktores vietniece ārpusklases audzināšanas darbā Biruta Stone. Arī mēs paši bijām sagatavojuši materiālus par Ezeri un varējām papildināt stāstītājas teikto. Pēc tam braucām uz Rubas pili, kur mājinieces mums stāstīja ar Rubas pili saistītus spoku stāstus. Jā, šajā pilī spoku netrūkst! Gribējām jau kādu satikt, bet neizdevās, laikam svešiem viņi nerādās, bet vietējie spokus satiekot diezgan bieži. Rubas pilī esot arī daudz slepenu eju, bet arī tās mēs nevarējām atrast. Tā nu devāmies tālāk - uz Vadakstes pili, varbūt tur mēs satiksim kādu spociņu?

Atkal nekā. Šoreiz mūs aizveda uz Vadakstes parku un nelielo HES, kas ierīkota uz Vadakstes upes pie pašas robežas. Dažs labs šo apmeklējumu izmantoja, lai aizietu līdz Lietuvai (aiz robežstaba). Prieks, ka beidzot nokļūts ārzemēs.

Vadakstes pils saimnieks bijis rados ar Rubas baronu. Tā jau tas esot bijis, ka visi baroni ir radinieki, - mums pastāstīja skolotāja Inta Tuza. Vēl Jaunauce, un viena ceļojuma diena galā.

Nākamreiz braucām uz Remti, Gaiķiem un Šķēdi. Jāatzīst, remtenieki bija padomājuši, ko rādīt tūristiem un arī mums. Apskatījām Lāču māju, Mīlestības saliņu, Medību torni. Izmērījām, cik meiteņu nepieciešams, lai apķertu Mīlestības ozolu, - pietika ar četrām. Aizgājām līdz Peldu tornim. Mēģinājām ezerā saskatīt akmeņus, karietes un tankus, bet neko neredzējām, jo ezers bija aizsalis. Izstaigājām pili un braucām uz Gaiķiem un tālāk - uz Šķēdi. Tur ir vienīgā pils, kurā nav skola. Žēl, ka Šķēdes pils ir tik bēdīgā stāvoklī. Tur ir bibliotēka, bet tā ir jāizvāc, jo pilī ir bīstami. Sienas un griesti nodrupuši, visur sūcas mitrums. Vienīgās kāpnes, kas ved uz otro stāvu, arī avārijas stāvoklī. Žēl, ka tāds skaistums aiziet bojā. Būtu labi, ja atrastos cilvēki, kas vēlētos kaut ko darīt šādu vietu labā.

Paldies par ekskursiju visiem šo piļu gidiem, kas mūs uzņēma un stāstīja. Paldies Bērnu un jaunatnes centra metodiķei Inesei Gulbei, p/u "Brocēnu ceļš" un šoferītim Arvīdam Gulbim, kā arī Valsts Bērna tiesību aizsardzības centram par finansējumu!