Ziemassvētku brīnums apmeklē arī Saulgriežus

Zirņu pagasta Saulgriežu mājās Ziemassvētki vienmēr tiek svinēti, jo šajā dienā Nāckalnu ģimenē bērni gaida dāvanas, bet pieaugušie - mīļumu.

Tāpat kā dabā no vieniem saulgriežiem līdz otriem ir gan lietus, gan vēji, gan puteņi un saulainas dienas, arī Saulgriežu mājas cilvēku dzīvē ir savas baltās un nebaltās dienas. Ziemassvētki ir tie godi, kad Nāckalnu ģimene - mamma Inese, tētis Juris un pieci viņu bērni - Edgars, Jānis, Mārcis, Lauris un Dita, kā arī vedekla - cenšas būt kopā, lai izjustu kopību. Ikdienā nesanāk, jo Edgars pārcēlies uz Rīgu, Mārcis mācās un strādā Kuldīgā un arī Jānis jau skatu vērš uz galvaspilsētas pusi. Inese saka: "Jaunie vairs negrib dzīvot uz laukiem, jo šeit nav, ko darīt. Bet viņi cenšas, jo vēlas ko sasniegt dzīvē. Bērni saprot, ka vecāki nav bagāti, un pašiem savs ceļš jālauž. " Viņa atceras - kad vecākais dēls bijis mazs, tad, redzot mammas smago slaucējas darbu, solījis, ka mammītei nekad nebūs grūti jāstrādā un nekad netrūks maizītes.

Saulgrieži atrodas mežu ielokā apmēram desmit kilometrus no Saldus, tā ir bijušās fermas strādnieku māja. Nāckalnu ģimene šeit dzīvo jau desmit gadus. To laikā arī Saulgriežu māju iedzīvotājus skārušas dažādas pārmaiņas. Kādreiz lielās fermas vietā rēgojas pussabrukušas sienas, un bijušās fermas trīs strādnieku ģimenes palikušas ierastajā mājā. Nāckalni savā vienistabas dzīvoklītī ir spiesti dzīvot pieticīgi. Ģimenes galva atzīstas: "Ja būtu, kur iet dzīvot, tad aizietu. Mēs jau vienreiz sakravājāmies un domājām, ka brauksim prom, bet dzīve ielika sprunguli riteņos, un palikām. Tagad jau esam noskaņojušies, ka šeit savs mūžs būs jāpavada. Lai bērni iet, viņiem ir jāmācās un jāstrādā. Mēs no saviem vecākiem aizgājām, un arī viņi aizies."

Mājasmāte piebilst: "Mana bagātība ir mani pieci bērni. Zinu, ka Dita ar Lauri var atgriezties no skolas, tāpēc acis arvien uzmetu logam un raugos, vai viņi nenāk. Bet, kad dzirdu telefonu zvanām, tad domāju - vai tur ziņu nedod pārējie bērni?" Dažreiz Inesei kļūstot skumji - kad žurnālos skatāmas skaisti ģērbtas dāmas un kungi pie bagātīgi klātiem svētku galdiem. Bet drīz skumjas izgaistot, jo viņa saprot, ka arī, pieticībā dzīvojot, uz dzīvi jāraugās ar gaišu skatu. Inesi uzmundrina arī Laura vārdi: "Mammīt, tu esi mums skaistākā un labākā." Mājasmāte daudz lasa: "Būtnāru bibliotēkā maz tādu romānu, ko nebūtu lasījusi. Arī laikrakstus un žurnālus tur izlasu, jo ar bērnu pabalstu un vīra algu pietiek tikai ikdienišķajām vajadzībām." Viņai patīk arī adīt un šūt, tomēr redze nav vairs tik asa, un tāpēc to dara arvien retāk.

Saulgriežos Ziemassvētku noskaņa ienāk kopā ar egli, ko uz mežu lūkoties dodas gandrīz visa Nāckalnu ģimene. Bet Ziemassvētku galdā, kā katrreiz, atkal būs pašu dārzā izaugušie āboli un dārzeņi, kā arī pašaudzētas cūciņas šņukuris, pašcepti pīrāgi un cepumi. Ziemassvētku vakarā tiek ēsts, rotaļās iets, arī skatīts televizors un gaidīts kāds brīnums, ko sarūpējis Ziemassvētku vecītis. Pērn pirms saulgriežiem viņi centās pušķot istabas, bet šogad tāda prieka neesot, jo pirms mēneša apglabājuši mazmeitiņu Kristu. "Jādzīvo ar cerību, ka rītdiena būs gaišāka. Mums jau daudz nevajag, lai bērni un mēs būtu veseli, kā arī pietiktu naudiņas iztikai un bērnu skološanai," atzīst Inese ar Juri.