Mēs sevi saucam par ģimeni

Atsaucoties uz jūsu aicinājumu, nolēmu pastāstīt par savu kolektīvu - "ģimeni", kā paši sevi vērtējam, un par to, kā pavadām savu brīvo laiku.

Esmu šīs ģimenes locekle. Kopskaitā esam 20 cilvēki, neskaitot mazbērnus, kuri šad tad piedalās pieaugušo pasākumos. Mēs neesam asinsradinieki, bet gan ļoti draudzīgs kolektīvs, ko paši uzskatām par ģimeni. Regulāri tiekamies, lai kopā svinētu svētkus un dzimšanas dienas. Ja kāds no kolektīva ir saslimis, ejam viņu apciemot, lai kur arī viņš atrastos, - slimnīcā, sanatorijā vai mājās. Kā jau katrā kolektīvā - ģimenē, šad tad rodas kāds "dadzītis", bet tas nekas. Mierīgi paciešam šos "dūrieniņus", jo esam pārliecināti, ka uz āru izšautie asumi atvieglo cilvēka sirdi un dvēseli. Viņš ir attīrījies no nelabuma, kas viņā uzkrājies dzīves gājumā.

Ir daudz draudzīgu kolektīvu, kuri brauc ciemos pie mums, bet mēs savukārt tiekam aicināti ciemos pie līdzīgiem kolektīviem.

Ar tukšām rokām ciemos nevar braukt. Tā kā dārgas dāvanas nevaram atļauties, to vietā sagatavojam kādu priekšnesumu. Iemācāmies skaistu rotaļu, spēli vai dziesmu. Esam lieli dziesmu mīļotāji. Tumšajos rudens vakaros saejam kopā, visu pārrunājam - kur, kad un ko gatavosim, ko aicināsim ciemos. Pašreiz cītīgi gatavojamies Ziemassvētku sagaidīšanai. Vasarās braucam ekskursijās pa Latvijas skaistākajām vietām. Mums ir savs šoferis - autobusa īpašnieks, kurš ir ļoti labs gids un zina pastāstīt daudz interesantu Latvijas vēstures notikumu. Šinī rudenī mūs sponsorēja kāda uzņēmuma īpašniece, tādēļ viss kolektīvs varējām piedalīties ekskursijā Bauskas pusē, kur apskatījām daudz skaistu vietu. Mājās atbraucām enerģijas pārpilni, dzīvespriecīgi, visas ikdienas rūpes atstājuši uz skaistā lapu dzeltenā paklāja Mežotnē un citās vietās.

Mums ir daudz fotouzņēmumu un dienasgrāmata, ir arī savs ģimenes karogs. Savu kolektīvu esam nosaukuši par "Rudenāju".