Anekdotes

Vīrs:

— Mīļā, pamēģini nolasīt manas domas.

Sieva koncentrējas:

— … desa, zivtiņas… Ah, atkal Muris ielauzies mūsu zemapziņā!

* * *

Cilvēki ir kā lauru lapas. Vieni iemieso spēku un panākumus, citi vārās kopīgajā katlā.

* * *

Pašvaldība atklāja karsto līniju apkures jautājumos. Tagad ikviens iedzīvotājs var piezvanīt un noskaidrot, kāpēc līnija karsta, bet radiatori dzīvokļos — auksti.

* * *

— Kad meitene vaicāk, cik gadu tu viņai dotu, vienmēr tālredzīgi saki — 17. Ja viņa ir vecāka, tas būs kompliments, bet, ja patiešām 17, tevi uzskatīs par gaišreģi.

* * *

— Vakar dzēru šampanieti mājas gaumē.

— Kā tas ir?

— Es dzēru šņabi, sieva šņāca.

* * *

— Reizēm man šķiet, ka tu neesi normāls.

— Tikai reizēm? Tas labi.

— Jā, pārējā laikā esmu par to pilnīgi pārliecināta.

* * *

— Dakter, man trīc rokas.

— Dzerat?

— Dzēru.

— Smēķējat?

— Līdz šim — jā.

— Sen jau atmetāt?

— Tikko nolēmu.

— Lūk, organisms jau nobijies.

* * *

— Vai tev nešķiet, ka pārāk daudz smēķē?

— Tas tāpēc, ka esmu satraucies.

— Par ko?

— Par savu veselību.

* * *

Vīrietis aizrautīgi stāsta draugam:

— Vakar tādu meiteni satiku! Acis zaļas kā vīnogas, lūpas košas kā zemenes, vaigi sārti kā avenes, figūra gluži kā bumbieris. Esmu bezprātīgi iemīlējies.

— Tu maldies. Tā nav mīlestība. Tā ir avitaminoze.

* * *

— Kāpēc jums nepatīk valdība?

— Tāpēc, ka viss kļūst dārgāks, grūti atrast darbu, slikta sociālā palīdzība.

— Vai tad 90. gados bija labāk?

— Protams! Parotaļājos, paniķojos, paēdu un pusdienlaikā gāju gulēt!