Pašmāju teātra pārvērtības

Uz šīm pārdomām mani rosināja Valmieras drāmas teātra viesizrāde Saldū - režisores Māras Ķimeles iestudējums "Savējie sapratīs". Skatītāju rindās bija gan bērni, gan pieaugušie.

Saldus teātra mākslas cienītāji Māras Ķimeles variāciju par Egīla Šņores lugu "Kuģis" uztvēra kā sengaidītu, gudru un aktuālu sarunu par šķietami elementāriem ikdienas un latviešu tradicionālo svētku jautājumiem, par Laiku un Telpu šodienas Latvijā. Interese par teātra mākslu Saldū nav mazinājusies. Viss atkarīgs no mērķtiecīgas repertuāra izvēles, mūsdienu estētisko ideālu izpausmes un aktieru tēlojuma.

Kādas ir rajona amatierteātru attīstības iespējas? Šķiet, ka šo teātru nākotni visvairāk pārdzīvo "senie" Saldus Tautas teātra aktieri. Viņu vērtējums ir skarbs. "Cilvēki uz teātri nāk mazāk. Tas ir sāpīgi, mēs lomās ieliekam sirdi un dvēseli, bet atnāk pārdesmit skatītāju." ("Saldus Zeme", 8.11.). Bet varbūt vaina jāmeklē lugu tēmu un mūsdienīga satura izvēlē? Šodien taču ar zirgu uz tirgu vairs nebrauc. Vai vidē, kad nemitīgi kļūst skaistāka un mūsdienīgāka pilsētas centra arhitektūra, spēsim jauno paaudzi un pensionārus pārliecināt, ka visās mūsdienu problēmās var gūt atbalstu tikai Blaumaņa dramaturģijas dokumentālā skaidrojumā un 19. gs. latviešu zemnieku un baronu tēlos iemūžinātās gudrībās.

Ne teātrī, ne mākslā šodien vairs nav iespējams neko saprast un iztikt tikai ar vēstures faktu ilustrāciju. Tāpēc iepriecina rajona valsts kultūras inspektores Zaigas Upenieces informācija mūsu laikrakstā, ka šīssezonas Teātra svētkos būs iespēja redzēt savdabīgi iestudētu Blaumaņa "Trīnes grēku" izrādi, kurā piedalīsies 13 rajona amatierteātru kolektīvi, kas tēlos katrs pa kādam lugas fragmentam. Tā varētu būt daudzveidīgu tēlojumu stila vienota mozaīka. Cerams, ka redzēsim tēlu interpretāciju, simbolus un metaforas, kas tik nepieciešami mūsdienīgos iestudējumos. Tad arī vērtēsim, kādas ir pašmāju teātru pārvērtības.