Anekdotes

Pie privātārsta.

— Dakter, man dzīvē tā neveicas…

— Cilvēku, kurš var samaksāt par maniem pakalpojumiem, nekādi nevar saukt par neveiksminieku.

* * *

— Es vēlējos, lai sarīkojat man dzimšanas dienas svinības Pelnrušķītes stilā.

— Tā arī darījām.

— Kā tad! Ieslēdzāt mani tīrīt māju, bet paši devāties uz restorānu svinēt…

* * *

— Nopirku sievai gredzenu ar briljantu. Tagad viņa ar mani jau otro mēnesi nerunā.

— Kāpēc, vai tad nepatika?

— Tāds bija noteikums.

* * *

— Resnajiem vajag savu karogu.

— Vai hamburgers uz tā derēs?

— Derēs, tikai uzlieciet bagātīgu majonēzes kārtu…

* * *

— Tēt, sakiet, vai esmu adoptēts bērns?

— Protams, nē. Vai tiešām tu iedomājies, ka mēs būtu izvēlējušies tevi?

* * *

Pēc stomatologa apmeklējuma cilvēki parasti neiesaistās kautiņos un labi apdomā, ko saka…

* * *

— Vai iesi ciemos bez pudeles?

— Ja man būtu pudele, neietu ciemos.

* * *

Guntis nekad nebija redzējis lidojošos šķīvīšus. Līdz kāzām…