Virtuvē viņus maisā nevar iebāzt
Sestdiena, 05. janv., 2002
Agritas Maniņas teksts, Ulda Pūces foto
ATBILDĪGS MIRKLIS. “Saldus Zemes” redaktore Andra Valkīra griež Ulda Ziediņa kūku “Gardums”. Kāda tā būs — to nezināja arī pats cepējs un receptes autors. Ar Uldi bijām pazīstami — viņš savas receptes laikrakstam sūtījis jau iepriekš. Tagad mācās Saldus tehnikumā, apgūstot arī kulināriju, un, kaut daudz ko jau prot darīt, apgalvo, ka mācīties ir interesanti un ar izvēli apmierināts.
“ES DARU TĀ...” — sacīja Rūta Stepane (pa kreisi). Viņa ir ne tikai čakla saimniece, bet arī raksta dzeju un reizēm sacer anekdotes. 12 receptes, ko atsūtīja, ir izdomājusi pati. Uz tikšanos Rūtas kundze atnesa dārzeņu asorti savā sulā. “Tie jāgatavo pēdējā mirklī, lai pārāk nesasulo. Pupiņas, kas pievienotas, es izaudzēju savā balkonā. Izdevīgi — ir gan raža, gan vijīgs košums,” — viņa dāsni dalījās pieredzē un piebilda, ka patiesībā esot diplomēta kulināre.
Arī Aija Salmiņa (pa labi) ir kulināre: “Tagad ir nopērkams daudz dažādu garšvielu, un gribas visas izmēģināt, kā garšo.”
PAMPĀĻNIECE DAINA SPRADZE, šķiet, ir nenogurstoša mājasmāte. Viņa zina ļoti daudz gardu ēdienu pagatavošanas veidu. “Kad liela ģimene, ir jāprot vārīt ēst, jo visu pārtiku pirkt veikalā ir dārgi. Arī mans vīrs ir liels pavārs — viņa mamma bija laba saimniece. Vīrs vairāk specializējies uz gaļām, un viņa ēdieni ir pikantāki. Manējie — maigāki.”
Pampāļos tagad esot iecienīta sēņu zupa, kuru vāra daudzās ģimenēs. Tajā vislabāk izmantot svaigas bekas un gailenes, taču tikpat labi noder burciņās saliktās sēnes ar taukiem. “Sacep sīpolus ar burkāniem (es pievienoju arī buljona kubiņus), visu liek katliņā, pievieno kartupeļus, un noteikti klāt nepieciešams “Dzintara” sieriņš. Ļoti garda zupa,” — apgalvoja Daina, kas sēnes lieto arī pie kartupeļu pankūkām, — kopā ar sīpoliem saceptas tās pievieno sarīvētajai kartupeļu masai.
GINA KAZLAUSKA arī ir pampāļniece. Viņai patīk “parakties” vecās pavārgrāmatās. Tagad rokās nonācis ļoti sens izdevums vecajā drukā, un nu tas būtu jāizmanto. Saimniece gan vēl nezina, kā veiksies ar rakstītā saprašanu. Viņa apgalvo, ka ģimenei galdā ceļ arī pašas izdomātus ēdienus un cenšas izmantot dabas piedāvāto, sākot jau no agra pavasara.
EDUARDS OLIŅŠ atsūtīja siļķu pagatavošanas receptes, jo bija novērojis, ka citi rakstītāji pārāk daudz uzmanības veltī saldiem ēdieniem. “Esmu lauku puika, tāpēc iesaku oglēs ceptu siļķi. Tai klāt vislabākais ir lauku rūgušpiens, kurā uz 1l ielikts aptuveni 400 gramu biezpiena, vēl — smalki sagriezts sīpols. Pieēd cepeškrāsnī ar mizu ceptus kartupeļus. Kas var būt vēl garšīgāks?” — kārdināja stāstītājs.
Viņš zina daudzus ēdienus, kas top “uz fikso”, un apgalvo: “Es protu visu pagatavot, kas tikai nepieciešams. Mani neviens nevar maisā iebāzt.”
Vēl viena Eduarda Oliņa recepte ir šāda — biezpienu samaļ kopā ar vārītiem kartupeļiem, pievieno olu, garšvielas. Lai masa nebūtu par šķidru, pievieno nedaudz kartupeļu cietes, un eļļā izcep plācenīšus. Saldi tie būs, ja biezpiena vietā izmantos vārītus burkānus. Var arī ķirbi.
Eduards Oliņš priecājās, ka virtuvē labprāt saimnieko arī jaunieši, bet vienlaikus uzskata, ka jaunatne pārāk tiek lutināta, — tagad nopērkams tik daudz jau gandrīz gatavu ēdienu. Piemēram, ķīseļu pulveris. Atliek tikai saputot svaigu krējumu, un saldēdiens jau gatavs.
Sirmais kungs sacīja arī tā: “Kāpēc ēdienu konkursu rīkojat ziemā, kad nekā nav dārzā?! Tāds taču jāizsludina vasarā,” — un nākama recepšu konkursa dalībniekus uzaicināja pie sevis. Mēs “Saldus Zemē” to paturēsim prātā.
JAUNĀKĀS SAIMNIECĪTES bija Sātiņu pamatskolas meitenes Gunta Kožokaru (pa kreisi) un Vija Šēfere. Gunta jau daudzus gadus ir savā ģimenē vienīgā veģetāriete un uzturā nelieto gaļu, piena produktus, olas. Viņas mammai tādēļ nākoties gatavot divos katliņos, bet bieži vien vārītāja ir pati Gunta. Viņa ir līksma meitene un labi prot raisīt sarunu: “Mana recepte bija publicēta pati pirmā. Es labprāt pagatavoju jaunus ēdienus. Mans pirmais ēdiens, ko vārīju pirms daudziem gadiem, bija piena zupa. Bet, kad virtuvē saimniekot reiz sadomāja mans jaunākais brālis, viņš izvārīja kartupeļus, tos nenomazgājot.”
Vijai laba palīdze ēdienu gatavošanā ir mamma. Kopīgi ar viņu arī uzrakstītas glīti noformētas receptes konkursam — mamma tās izlasījusi vecās pavārgrāmatās.
Previous
Next
"Saldus Zemes" redakcijā ielūdzām konkursa "Mana recepte" dalībniekus.
Otro reizi gada nogalē rīkojām konkursu, kurā aicinājām sūtīt paša vai citu izgudrotas ēdienu receptes. Uzskatām, ka mums izdevās. Receptes tika un vēl tiks publicētas mūsu avīzē, tās var izmēģināt un novērtēt ikviens.
Lai iepazītos, sūtītājus aicinājām pie sevis. Nobaudījām līdzatnestos ēdienus, runājām par tiem un risinājām sarunas par pavārmākslu vispār. Brīvā atmosfērā izskanēja arī nenopietni stāsti un joki.
Izrādās, mūslaikos virtuvē daudzi izmanto senas, pat simtgadīgas pavārgrāmatas, receptes "tulkojot" no vecās drukas. Esot interesanti. Ciemiņi apgalvoja, ka jaunas receptes izgudrot nav sarežģīti, - tikai jāpadomā, kura sastāvdaļa ar kuru sader.
Mēs runājām arī par veselīgu uzturu - ka ēdienos pēc iespējas mazāk jāizmanto cukurs un sāls. Visvieglāk tas izdodas vasarā, kad daudz saldu dārzeņu izaug dārzā un kad vislielākās iespējas kombinēt un radīt ko jaunu. Vasarā arī jārūpējas, ko galdā cels ziemā. Kaut daudz kas tagad augu gadu ir nopērkams veikalos un daudzas saimnieces no konservēšanas jau atteikušās, ar cukuru saspaidītas saldētas zemenes ziemā, kad atkausētas, pie pankūkām tomēr esot daudz gardākas par Eiropas ogām. Smaržojot kā svaigas. Tāpat - zaļie zirnīši un citi dārzeņi.
Redakcijas galdā todien bija gan sāļi ēdieni, gan saldi, un visi tos pagaršoja. Degustēja arī restorāna "Ciecere" pavāre Aija Salmiņa. Viņa īpaši uzslavēja tos, kuri receptes izgudrojuši paši. "Arī restorānā ir jādomā par jaunumiem," - viņa sacīja. "Ja ēdiens iegaršojas un par to ir labas atsauksmes, tas paliek ēdienkartē. Visbiežāk tiek eksperimentēts ar gaļas ēdieniem, arī salātiem, kuriem pievieno jaunas sastāvdaļas. Bet katrā kafejnīcā vai restorānā ir arī savs recepšu pamats, kas paliek nemainīgs un raksturīgs tieši šai vietai."
Šķiroties ciemiņiem iedāvinājām pa Elmāra Kunga un "Saldus Zemes" karikatūru komplektam, bet viņi mums - gandarījumu. Daudzi solīja savās mājās pagatavot redakcijā nogaršoto.