Cimdi un zeķes - ne tikai siltumam

Saldus vēstures un mākslas muzejā janvārī un februārī skatāma cimdu un zeķu izstāde. Tā veidota no Saldus, Kuldīgas un Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja fondiem.

Izstādi jau apmeklējuši vairāku skolu skolēni un mājturības solotāji. Šeit var redzēt un novērtēt ne vien dažādu Latvijas novadu dažādu laikaposmu adījumu rakstus, bet arī uzzināt daudz interesanta. Muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ilze Haruna stāsta, ka senāk, darbā ejot un godos braucot, cimdi kalpojuši ne vien siltumam. Tiem bijusi arī simboliska - sargājoša nozīme. Ne velti cimdos ieadīti tādi paši raksti kā villainēs. Daudz cimdu dāvāts kāzās - mājās, kur ieprecējusies meita, katram pa pārim.

"Latvijā pirmie rakstaino cimdu atradumi ir no 15. gadsimta, taču, kā liecina arheoloģiskie izrakumi, adāmadatas bijušas jau 13. - 14. gadsimtā, tātad arī adījumi," stāsta Ilze Haruna.

Izstādē redzams, kādi bijuši biezie darba dūraiņi jeb kulaiņi, kas noraukti apaļiem galiem, valkājami gan labajā, gan kreisajā rokā, lai tik ātri nenoplīst. Un precību cimdi - līdz elkonim, tos līgava līgavainim piesprauda pie jostas vai cepures. Latgalē precību cimdi adīti mežģīņu rakstā. Šo rakstu tur joprojām izmanto gan cimdos, gan zeķēs.

Kurzemē raksturīgi lielie cimdu raksti, Vidzemē - sīkie. Tieši cimdu rakstos visvairāk saglabājušās novadu īpatnības. Koši ir Rucavas un Bārtas cimdi. Saldus novadam raksturīgi ar valnīti, kas atdala kātiņa josliņu un atšķir no pārējā cimda raksta. Kurzemei raksturīgās krāsas - sarkana, zaļa, zila un dzeltena.

Lapaiņi, ziedaiņi - cimdi, kuros izmantoti dabas motīvi, raksturīgi Lietuvā un Latgalē.

Tikai pagājušajā gadsimtā cimdos parādījusies melnā - kungu krāsa.

Izstādē uzmanību piesaista liela pūralāde. "To savulaik muzejam novēlējusi skolotāja Sieriņa," skaidro Ilze Haruna. "Tieši šādās lādēs meitas glabāja noadītos pūra cimdus un zeķes. Ja nebija vismaz 100 cimdu pāru, tad pie vīra iziet nevarēja."

Kādreiz zeķes adītas bez papēža un vilktas pāri kājautiem. Meitas zem zeķēm kājas notina tādēļ, lai tās izskatītos resnākas, jo šādas kājas bija modē. Vasaras zeķes tika adītas no lina, bet darba zeķes - pat no pakulām.