Zirņi - ziedoši, ripojoši, ēdami...

Sestdiena, 19. janv., 2002 Daina Marcinkus

Par savas organizācijas veidošanu Zirņu sievietes domājušas jau ilgāku laiku. Taču klubiņa formālu nodibināšanu traucējuši... kursi un citi kopā darāmi darbi.

Pagājušās nedēļas nogalē Zirņu pagasta bibliotēkā pulcējās desmits sieviešu, lai tiktos ar Saldus Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāju Aiju Žideņu un runātu par to, ko savā organizācijā vēlētos izdarīt. Pagasta kultūras darba organizatore Sarma Ūpe stāsta: šī ir trešā reize pēdējā laikā, kad sievietes tiek aicinātas vienkop, un katrreiz atnāk pulciņš citu. Tātad interese par kopīgu darbošanos ir, tikai ikdiena un darbi ne vienmēr ļauj izbrīvēt stundas sev un sabiedriskai dzīvei.

Aija iesāka ar rajona aktualitāti - tūrismu. Zirņi jau pieteikuši sevi ar "ēdamo pagastu" tradīciju, taču šai vietai un nosaukumam vēl ir daudz neizmantotu iespēju. Rīgas - Liepājas šoseja ir pilna ar braucējiem - kā viņus vilināt piestāt Zirņos un iepazīties ar šo vietu? "Te ir daudz interesantu dabas objektu - līkločaina upe, pilskalni, purvi. Jāatrod ūdenskritums uz Bukupes un jāpadara apskatāms, varētu palūkot, kā ieinteresēt par Sātiņu liegumu. Varbūt vietējie uzņēmumi būtu gatavi piedalīties tūristu uzņemšanā? Piemēram, akmeņkaļu darbnīcā būtu daudz, ko redzēt," viņa rosināja idejas.

Arī zirņeniecēm bija savi sapņi. "Gribētu bērnu rotaļlaukumu," minēja Līga Liģeiķe, kuras mazais dēliņš, līdzi paņemts, mammas klēpī saldi čučēja visu tikšanās laiku. "Mani interesē bērnu nometņu rīkošana," - sacīja Maiga Rolava un tūlīt sāka "apstrādāt" ideju par Gāgu purva maršrutiem. "Varbūt derētu jauniešu klubiņš - tiem zirņeniekiem, kuriem vēl nav 16 gadu, jo lielie jau satiekas Zirņu skolā," savu vēlmi izteica Agnija Rimkus, kura bija atnākusi līdzi savai mammai. Citas savukārt klubiņa darbībā vēlējās rast labu sabiedrību un līdzdarbošanās prieku. A. Žideņas ideja - padarīt zirni par Zirņu simbolu un to popularizēt gan ar puķuzirņu dobēm, gan simboliku, gan zirņu ēdieniem - aši "apauga" ar konkrētām iecerēm. Lūkosim nu, vai šovasar Zirņi slīgs puķuzirņos, vai dārzos briedīs zirņi un zirņenieki tos izgaršos visā daudzveidībā.

"Nākt un piedāvāt savas idejas nekad nav viegli un vienkārši, jo allaž atrodas kāds, kas saka - kam tev tas vajadzīgs, tev tāpat nekas nesanāks," sacīja A. Žideņa. "Svarīgi noticēt pašām sev, pierādīt, ka sanāk gan, un tad arī citi iesaistīsies un nāks palīgā. Noteikti vajadzētu savu organizāciju reģistrēt - tad ir lielākas iespējas piedalīties projektu konkursos, sameklēt sadarbības partnerus, lai izdarītu ko lielāku. Šeit, Zirņos, ir arī vēl viena priekšrocība - atsaucīga pašvaldība, un kopā jūs varat savu pagastu tālu izdaudzināt un arī savu ikdienu veidot interesantāku."

Pēc "ideju vētras" un cienāšanās ar bibliotekāres Benitas Kārkliņas sarūpēto smaržīgo piparmētru tēju zirņenieces ķērās pie papīra un pildspalvas, lai savas ieceres kārtīgi izvērtētu un lūkotu, kā tās piepildīt.

Ciemkukulī Aija Žideņa zirņeniecēm bija atvedusi pašsacerētu pasaku par zirņiem (vai Zirņiem?). Tā iedvesmoja, sava pagasta bagātības izvērtējot.

"Sēdēja Dieviņš ar Māriņu pie debesu nama uz kāpnītēm un lupināja zirnīšus. Lupināja un lēni pārrunāja par pasauli, par laimi, par tikumiem. Tauriņi lidoja, bites zumēja, un putni dziedāja. Bet vienam zirņu bērnam nepavisam negribējās palikt lūku dozītē, un tas ziņkāri verās pāri malai. Taurenis ar raibu spārnu piešāva zirnelim pie sāniem, un tas ripu ripām sāka ripot pa taciņu, pa celiņu un no debesu malas nost. Taurenis šķelmīgu skatu vērās uz bēgli, kā tas noripoja uz zemes pleķīša - tāda zaļa, zaļa, ar zilu, cakainu upītes kantīti.

Novēlās zirņuks, sēž un gudro - ko tālāk. Zemē silti, saule silda, un vēl taurenis vienu sānu kutina. Tā sēdēdams, jūt - kājas aug un arī sānos tādi kā spārni, tāda kā ļipiņa. Kā kājas zemē, tā spārni nāk klāt. Ko nu vairs, ņemas augt. Tauriņa rūpēts un samīļots un tik lekns un ražens, ka līdz pat debesu malai jau kacē, un jau pa mājiņas logu uz Dieviņu un Māriņu skatās, bet pazarēs - ziedi kā tauriņu spārni.

Šis kutina Dieviņam aiz auss - ja tu zinātu, cik daudz jauka tajā zemes pleķītī ar zilu robotu upes maliņu! Tur ir tikpat labi, kā tev aiz auss."

Citi raksti sadaļā: Kultūra

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes

Mūsu tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes, lai nodrošinātu un uzlabotu tīmekļa vietnes darbību, sniegtu vietnes apmeklētājiem pielāgotu informāciju par mūsu produktiem un pakalpojumiem, analizētu vietnes apmeklējumu. Lietotājam jebkurā brīdī ir iespēja piekrist, atteikties vai mainīt savu piekrišanu. Vairāk informācijas par izmantotajām sīkdatnēm skatīt sīkdatņu izmantošanas noteikumos.

Lasīt vairāk