Zirņi - ziedoši, ripojoši, ēdami...
Par savas organizācijas veidošanu Zirņu sievietes domājušas jau ilgāku laiku. Taču klubiņa formālu nodibināšanu traucējuši... kursi un citi kopā darāmi darbi.
Pagājušās nedēļas nogalē Zirņu pagasta bibliotēkā pulcējās desmits sieviešu, lai tiktos ar Saldus Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāju Aiju Žideņu un runātu par to, ko savā organizācijā vēlētos izdarīt. Pagasta kultūras darba organizatore Sarma Ūpe stāsta: šī ir trešā reize pēdējā laikā, kad sievietes tiek aicinātas vienkop, un katrreiz atnāk pulciņš citu. Tātad interese par kopīgu darbošanos ir, tikai ikdiena un darbi ne vienmēr ļauj izbrīvēt stundas sev un sabiedriskai dzīvei.
Aija iesāka ar rajona aktualitāti - tūrismu. Zirņi jau pieteikuši sevi ar "ēdamo pagastu" tradīciju, taču šai vietai un nosaukumam vēl ir daudz neizmantotu iespēju. Rīgas - Liepājas šoseja ir pilna ar braucējiem - kā viņus vilināt piestāt Zirņos un iepazīties ar šo vietu? "Te ir daudz interesantu dabas objektu - līkločaina upe, pilskalni, purvi. Jāatrod ūdenskritums uz Bukupes un jāpadara apskatāms, varētu palūkot, kā ieinteresēt par Sātiņu liegumu. Varbūt vietējie uzņēmumi būtu gatavi piedalīties tūristu uzņemšanā? Piemēram, akmeņkaļu darbnīcā būtu daudz, ko redzēt," viņa rosināja idejas.
Arī zirņeniecēm bija savi sapņi. "Gribētu bērnu rotaļlaukumu," minēja Līga Liģeiķe, kuras mazais dēliņš, līdzi paņemts, mammas klēpī saldi čučēja visu tikšanās laiku. "Mani interesē bērnu nometņu rīkošana," - sacīja Maiga Rolava un tūlīt sāka "apstrādāt" ideju par Gāgu purva maršrutiem. "Varbūt derētu jauniešu klubiņš - tiem zirņeniekiem, kuriem vēl nav 16 gadu, jo lielie jau satiekas Zirņu skolā," savu vēlmi izteica Agnija Rimkus, kura bija atnākusi līdzi savai mammai. Citas savukārt klubiņa darbībā vēlējās rast labu sabiedrību un līdzdarbošanās prieku. A. Žideņas ideja - padarīt zirni par Zirņu simbolu un to popularizēt gan ar puķuzirņu dobēm, gan simboliku, gan zirņu ēdieniem - aši "apauga" ar konkrētām iecerēm. Lūkosim nu, vai šovasar Zirņi slīgs puķuzirņos, vai dārzos briedīs zirņi un zirņenieki tos izgaršos visā daudzveidībā.
"Nākt un piedāvāt savas idejas nekad nav viegli un vienkārši, jo allaž atrodas kāds, kas saka - kam tev tas vajadzīgs, tev tāpat nekas nesanāks," sacīja A. Žideņa. "Svarīgi noticēt pašām sev, pierādīt, ka sanāk gan, un tad arī citi iesaistīsies un nāks palīgā. Noteikti vajadzētu savu organizāciju reģistrēt - tad ir lielākas iespējas piedalīties projektu konkursos, sameklēt sadarbības partnerus, lai izdarītu ko lielāku. Šeit, Zirņos, ir arī vēl viena priekšrocība - atsaucīga pašvaldība, un kopā jūs varat savu pagastu tālu izdaudzināt un arī savu ikdienu veidot interesantāku."
Pēc "ideju vētras" un cienāšanās ar bibliotekāres Benitas Kārkliņas sarūpēto smaržīgo piparmētru tēju zirņenieces ķērās pie papīra un pildspalvas, lai savas ieceres kārtīgi izvērtētu un lūkotu, kā tās piepildīt.
Ciemkukulī Aija Žideņa zirņeniecēm bija atvedusi pašsacerētu pasaku par zirņiem (vai Zirņiem?). Tā iedvesmoja, sava pagasta bagātības izvērtējot.
"Sēdēja Dieviņš ar Māriņu pie debesu nama uz kāpnītēm un lupināja zirnīšus. Lupināja un lēni pārrunāja par pasauli, par laimi, par tikumiem. Tauriņi lidoja, bites zumēja, un putni dziedāja. Bet vienam zirņu bērnam nepavisam negribējās palikt lūku dozītē, un tas ziņkāri verās pāri malai. Taurenis ar raibu spārnu piešāva zirnelim pie sāniem, un tas ripu ripām sāka ripot pa taciņu, pa celiņu un no debesu malas nost. Taurenis šķelmīgu skatu vērās uz bēgli, kā tas noripoja uz zemes pleķīša - tāda zaļa, zaļa, ar zilu, cakainu upītes kantīti.
Novēlās zirņuks, sēž un gudro - ko tālāk. Zemē silti, saule silda, un vēl taurenis vienu sānu kutina. Tā sēdēdams, jūt - kājas aug un arī sānos tādi kā spārni, tāda kā ļipiņa. Kā kājas zemē, tā spārni nāk klāt. Ko nu vairs, ņemas augt. Tauriņa rūpēts un samīļots un tik lekns un ražens, ka līdz pat debesu malai jau kacē, un jau pa mājiņas logu uz Dieviņu un Māriņu skatās, bet pazarēs - ziedi kā tauriņu spārni.
Šis kutina Dieviņam aiz auss - ja tu zinātu, cik daudz jauka tajā zemes pleķītī ar zilu robotu upes maliņu! Tur ir tikpat labi, kā tev aiz auss."
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Sarīko lielus deju svētkus 11.08.2026
- Vadaksti apciemo baronu un skolotāja tuvinieki 07.08.2026
- Vienīgā metālmūzikas grupa Saldus novadā 04.08.2026
- Dzeja 04.08.2026
- “Ceļš uz laimi, par laimi, ir dažāds.” 04.08.2026
- Pļavas skatuve trāpa desmitniekā 28.07.2026
- Nebijis ceļojums Saldus vēsturē 28.07.2026
- Festivāla momenti 28.07.2026
- 5000 cilvēku dzied Saldus sauli 28.07.2026
- Rožu priekšā piekāpjas pat lietus 21.07.2026
- Akadēmiskā mūzika Saldū 17.07.2026
- Saldū sola krāšņāku ziedu izstādi nekā Rīgā 10.07.2026
- Uzsāk muzeja vislielāko projektu 07.07.2026
- Skan trejādi 03.07.2026
- Saprotami apdzejoti dzīves vērojumi 03.07.2026
- Sezonas noslēgumā — uz Paidi! 03.07.2026
- Es neesmu Alēns Delons 03.07.2026
- Dzejnieka performance 03.07.2026
- Čella mūzika ieved fabrikas pagalmā 12.06.2026
- Goda solis Saldū un Jaunaucē 09.06.2026
- Vadakstē desmito reizi svin Ceriņu dārza svētkus 02.06.2026
- Iedvesmojas no Rozentāla ārēm 29.05.2026
- Ar drošu roku pārkrāso Rozentāla ainavu 26.05.2026
- Jaunās pianistes ielūdz uz nebijušu koncertu 15.05.2026
- Piemin Ēriku Ķiģeli 12.05.2026
- Meistars atgriezies dzimtajā pilsētā 12.05.2026
- Latvijā pirmais atvērtais koris sāk mēģinājumus 12.05.2026
- Dokumentāla filma par izcilu novadnieci 12.05.2026
- Pie mums tapusi īsfilma 08.05.2026
- Iesaisties! Muzeju naktij top stāstu kolekcija 08.05.2026
