Omulīgs kolektīvs - dejo tāpēc, ka patīk

Saldus Bērnu un jaunatnes centra jauniešu deju kolektīva mēģinājumi sākas vēlu vakarā.

Divreiz nedēļā zāli piepilda deju soļi un skolotājas Valdas Krūmiņas balss. Tie galvenokārt ir skaisti koncerti, kuru dēļ gribas uz šejieni nākt - saka jaunieši.

Rāda sevi, skatās citus

Lielākie notikumi, kas viņiem priekšā, - šīgada deju skates, deju svētki Saldū, sadancošana Saldū un Aucē. Jauniešiem gribas piedalīties arī nākamajos pieaugušo Dziesmu un deju svētkos, tādēļ slodze ir pamatīga - gan skolēnu, gan pieaugušo kolektīvu repertuārs.

Vairāki notikumi šajā sezonā arī aiz muguras - par tiem var atcerēties mēģinājumu starplaikos, sviedrus slaukot, - uzreiz kļūst priecīgāks prāts un ir vairāk iedvesmas. "Pieredze un izkustēšanās ir ļoti nepieciešama, tad ir lielāks stimuls dejot, iespēja paskatīties citus un labāk novērtēt savu varēšanu," - uzskata Valda Krūmiņa.

Valda laba gaisotne

Kolektīvs pastāv devīto gadu. Tajā dejo jaunieši no dažādām mācību iestādēm - Saldus pilsētas ģimnāzijas, vakara vidusskolas, Brocēnu vidusskolas -, kā arī tādi, kas jau strādā. Viņi dejo, jo apmierināti par algu, kādu šeit saņem, - gandarījumu koncertos.

Andris Ābele: "Es dejoju jau aptuveni desmit gadus - kopš kolektīva pirmsākumiem. Ja nepatiktu, tad es te neatrastos. Ir ļoti jauka atmosfēra, viens par otru nekad nesmejas, jo katrs kādreiz kļūdās. Tā kā dejoju tik ilgi, esmu pieredzējis kolektīva sastāva maiņas - katru gadu kāds pienāk vai aiziet, katru gadu mainās arī manas partneres. Vienā ziņā tāpēc ir grūti pierast, jo katra meitene ir savādāka.

Tāds kā krīzes posms sākās tad, kad biju nodejojis aptuveni trīs gadus - vairs negribējās. Tolaik es neko negribēju darīt. Bet mamma piespieda, un vēlāk jau pats atkal gribēju dejot."

Artūrs Povilaitis: "Mācos Saldus tehnikumā un ārpus tā labprāt nāku uz Bērnu un jaunatnes centru. Kad biju maziņš, dejas apmeklēju piespiedu kārtā, un tā man bija obligātā stunda, bet, atnācis uz tehnikumu, sāku dejot pats. Manuprāt, tas ir normāli - kaut kur piedalīties un būt aktīvam. Tā es noteikti daudz iegūstu sev. Kad gadi paies, būs, par ko padomāt, būs, ko atcerēties. Visi notikumi saglabājušies arī fotogrāfijās."

Inese Bergmane: "Dejas un mēģinājumi palīdz veidot labu raksturu, jo jārēķinās, ka līdzās ir citi. Mēs jūtamies kā viens vesels. Īpaši pirms uzstāšanās par otru domā, apskatās, vai tērps kārtībā, vai nav jāpalīdz lenti iesiet, matos sprādzes iespraust. Ar matiem parasti vislielāka piņķerēšanās - sakārtot tā, lai deju laikā neizjūk, kārtīgi jāuzliek vainags. Tas varbūt nav moderni, bet tautas tērps - tas ir latviski. Kad mugurā tautas tērps un galvā vainags, tad pats par sevi, ka atbilstoši jāsakārto mati, atbilstošam jābūt visam pārējam ārējā izskatā."

Inese Liperte: "Šeit dejoju trešo gadu, pirms tam - citā kolektīvā. Ja mums būtu cita skolotāja, es varbūt te nemaz vairs nenāktu. Valdai Krūmiņai ir izdevies ar mums atrast kopīgu valodu, kaut reizēm darba procesā klājas visādi. Kopīgi ar viņu varam pārvarēt grūtības - kā Dziesmu un deju svētkos, kad ļoti lija lietus, bet bija jādejo tik un tā. Mēs dejojām nevis pa asfaltu vai betonu, bet pa zemi un ciņiem, jo visiem laukumā pietrūka vietas. Toties pēc mēģinājumiem pietika spēka arī nakts ballītēm."

Valda Krūmiņa: "Šis kolektīvs man ir visvecākais un arī vismīļākais. Jāteic gan, ka pagājušogad vēl bija "vecais", stabilais kolektīvs, kas dejoja astoņus gadus. Seši skolēni beidza 12. klasi, aizgāja mācīties citur, un šogad ir krietnas izmaiņas. Žēl, ka laiks tik ātri pagājis, un es nevarēju bērnus paturēt vēl ilgāk, bet - varbūt viņi atgriezīsies pēc studijām vai arī kādreiz sūtīs dejot savus bērnus. Priecājos, ka šogad vairāki jaunieši pie manis atnāca un dejot pieteicās paši.

Es uzskatu, ka labākie cilvēki ir dancotāji. Gluži tāpat, kā sportisti saka par sevi. Deju kolektīvā veidojas īpašas attiecības, jo viens ar otru esam ciešā kontaktā. Deju attiecības pāriet arī uz ikdienas attiecībām, un izveidojies omulīgs kolektīvs. Mums ir jautri izbraukumos, bet tad, kad ir jāstrādā, tad patiešām strādājam nopietni. Ar tādu attieksmi - līdz koncertam, kad jānodejo labi. Mans kolektīvs ir vairāk strādātājs un darītājs nekā runātājs."