Aijas Zariņas spoguļattēls
Rīgā, galerijā "Čiris", skatāma gleznotājas Aijas Zariņas izstāde "Saulriets". Māksliniece savulaik vadījusi Saldus J. Rozentāla tēlotājas mākslas studiju, veicinājusi šīs studijas dalībnieka, tagad Mākslinieku savienības biedra un starptautiski pazīstama mākslinieka Zigurda Poļikova izaugsmi.
Glezniecības cienītājiem Saldū Aija Zariņa vienmēr būs savējā, personība, par kuru nezūd interese. "Saulrietus", iespējams, visiem saldeniekiem neizdosies redzēt, tāpēc piedāvāju Aija Zariņas - mākslinieces spoguļattēlu ar viņas mākslas uzskatiem. Tās ir pārdomas pēc mākslas kritiķes Elitas Ansones intervijas ar Aiju Zariņu, kas bija publicēta 4. janvārī laikrakstā "Diena".
Daudziem par pārsteigumu Aija it kā atgriezusies dekoratīvi nosacītajā reālisma stilā, bet ar savdabīgu filosofisko mākslas tēla izjūtu. Vairāk un plašāk nekā iepriekšējās izstādēs viņa stāsta par mākslas teorijas jautājumiem, skarot arī norises mākslas žanru klasifikācijā un sakarības ar sociālo vidi. Viņa uzskata, ka būt slavenai un pelnīt miljonus ir dekoratīvās mākslas darboņa karjeras augstākais punkts. Mākslas uzdevums patiesībā ir jaunas izpratnes par sabiedrību veidošana. Un tieši šajā ziņā Aija Zariņa atkal ir opozīcijā, jo pretstata un aizstāv mākslas būtību pret biznesa vienpusīgo sistēmu. Tā attīsta materiālisma intelektu, bet neinteresējas par sabiedrības garīgumu.
Šajā izstādē māksliniece esot gan amatniece, gan īstās mākslas izpildītāja. Konkrētās dienas saulrietu centusies uzzīmēt pēc iespējas labāk, bet īstā māksla ir izjūtas un atklājumi ārpus mākslas tēla konkrētās formas.
Aija Zariņa ar izstādi un paustajām teorētiskajām atziņām mēģina aizstāvēt ne vien savu, bet mākslu kopumā, uzskata to par savu galveno uzdevumu. Arī, apskatot Aijas Zariņas "Saulrietus", reprodukcijas, lasot recenzijas un intervijas, diskutējot par Aijas Zariņas personību, pirmkārt būtu jāievēro viņas pašas atziņas par mākslas būtību. Tad arī būsim patiesi, vērtējot viņas mākslu.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Vēstures romānos meklē atslēgas šodienas Latvijai 10.12.2024
- Par Antiņu vai Sprīdīti būt? 10.12.2024
- “Man nepietiek ar vaidiem, cik ļoti mīlestība sāp.” 10.12.2024
- Sirdslietas Stambulā, ogulājā un uz dievnama sliekšņa 06.12.2024
- Rīgā parāda Cieceres piesnigušās ābeles 06.12.2024
- Priecājas par Lodiņas mūža darba turpinātājiem 06.12.2024
- Novadnieks izceļas šovā Ir talants! 06.12.2024
- Grāmatu maratonisti tiek līdz Mehiko 29.11.2024
- Kolektīvu vadītāju saimē jauno tikpat kā nav 26.11.2024 08:20
- Uzspodrina Veltas Lodiņas deju mantojumu 22.11.2024
- Ieva Samauska izdod dzejas grāmatu 22.11.2024
- Veco magazīnu pārbūvēja par kultūras namu 19.11.2024
- Zinātkāre pārspēja skolā mācītu prātu 15.11.2024
- Pavadīt vakarus interesanti 15.11.2024
- Varavīksnes dziedātājas izcep dziesmu kukulīti 12.11.2024
- Ar misijas apziņu glābj Gleizda mantojumu 12.11.2024
- Kino Cēsis — starptautiskajā kinoteātru tīklā 12.11.2024
- Vārdu mežģi, izskanējuši no autora Saldus bibliotēkā 12.11.2024
- Contras mīļākie vārdi latviešu valodā 12.11.2024
- TOP 5 oktobrī 12.11.2024
- Igaunis ar Veidenbauma garu 12.11.2024
- Klusām un ļoti uzmanīgi 08.11.2024
- Piedzīvosim Latvijas Gaismas ceļu! 08.11.2024
- Kā izaugt līdz rakstniekam? 08.11.2024
- Vīzija par izstādi bija jau sen 08.11.2024
- "Straumi" skatās visā pasaulē 08.11.2024
- Svin mākslinieka mūzas dzimšanu 29.10.2024
- Iekšiņa un āriņa Jaunauces pilī 25.10.2024
- Mūsu dejotāji Gruzijā vīnam samaļ tonnu ogu 11.10.2024
- Isuma 11.10.24 11.10.2024