Rajons kļuvis bagātāks ar vēsturesun arhitektūras pieminekļiem
Kultūras pieminekļu aizsardzības būtība ir pagātnes vēsturiskā mantojuma saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm.
Daudzi vēsturiskie objekti laika gaitā dažādu apstākļu dēļ zaudē savu kultūrvēsturisko vērtību. Mūsu visu ziņā ir nepieļaut, lai cilvēki, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas kultūras pieminekļi, ar savu rīcību radītu bojājumus vai pārmaiņas tajos.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts tiek papildināts. Pēdējā gada laikā arī mūsu rajons kļuvis bagātāks par 124 pieminekļiem. Sarakstā iekļautas rajona mazāko muižu apbūves un atsevišķas ēkas tajās - Alšu muiža Nīgrandē, Sesiles muiža Novadniekos, Striķu muiža Zvārdē, Gaiķu, Lielsatiķu, Muižciema muižas Gaiķu pagasta teritorijā.
Muižu apbūvēs parasti ietilpst tām piegulošie parki, kas ierīkoti pirms 20. gadsimta. Nīgrandes un atjaunotā Remtes luterāņu baznīca ieguvušas valsts nozīmes aizsardzības statusu. Tas ļauj šo baznīcu draudzēm pretendēt uz līdzekļu iedalīšanu no valsts kultūras pieminekļu glābšanas fonda un norāda arī uz šo kulta celtņu māksliniecisko un arhitektonisko vērtību.
Pieminekļu saraksts papildināts ar skolu vajadzībām celtajām Cieceres, Sātiņu, Saldus un Zirņu pamatskolas ēkām.
Sarakstā iekļauti arī Saldus pilsētas vēsturiskā centra atsevišķi vēsturiski un arhitektoniski vērtīgākie objekti - Lielās ielas 9., 11., 40., Skrundas ielas 9., Ezera ielas 2. un Striķu ielas 10. nams. Arī pilsētas sabiedriskās ēkas - pasts, bijušais Saldus pagastnams (Lielā ielā 3), Saldus Sadraudzīgās biedrības nams (Lielā ielā 3b), ugunsdzēsēju depo un bijušās manufaktūras ēka Skrundas ielā 2.
Arhitektūras pieminekļu īpašnieki var būt gandarīti, ka viņu īpašumā ir latviešu tautas kultūras mantojuma daļiņa. Taču tas uzliek arī pienākumus. Ir jāpilda pieminekļu aizsardzības noteikumi un norādījumi. Dabiski, ka nepieciešama šo vēsturisko ēku rekonstrukcija.
Pieminekļu īpašniekiem un arhitektiem pirms rekonstrukcijas projektu izstrādes jāatceras, ka aizliegts likvidēt ēku fasādēm raksturīgo oriģinālo vēsturisko apdari, nomainīt jumtu vēsturisko segumu ar segumu no cita veida materiāliem, kā arī izgatavot logus un durvis no cita veida materiāla (piemēram, plastmasas).
Kultūras pieminekļu pārveidošanas, remonta, konservācijas, rekonstrukcijas un restaurācijas darbu uzsākšanai, kā arī jaunbūvju uzsākšanai rajona muižu apbūves vietās un Saldus vēsturiskajā centrā, ir jāsaņem rakstiska Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- “Visi koncerta dalībnieki bija fantastiski!” 22.04.2025
- Kad aplausi griežas ausī 22.04.2025
- “Vienīgi mīlestība piešķir jēgu tam, ko mēs darām.” 15.04.2025 13:30
- Sezonas nagla kormūzikā — Saldavas koncerts 15.04.2025
- Sasien lielā lakata bārkstis un trenējas tamborēšanas čempionātam 08.04.2025
- Rīgas ielai — pašai sava Parīze 04.04.2025
- Lieli un skaisti svētki 25.03.2025
- Klāt jau astronomiskais pavasaris 21.03.2025
- Izstāde ar prologu 21.03.2025
- Lietuvieši un latvieši satiekas orķestrī 18.03.2025
- Kultūras ziņas 14.03.2025
- Kāpēc gan dzejot? 14.03.2025
- FOTOOBJEKTĪVĀ 14.03.2025
- Lauž vecus priekšstatus par teksilmākslu 11.03.2025
- Kalnu keramiķu darbnīcā gaida ciemiņus 11.03.2025
- Kultūras ziņas 07.03.2025
- “Pārsteigumi sekoja cits citam!” 04.03.2025
- Saldus zelta koris mēģina Brocēnos un Rīgā 28.02.2025
- Jēkaupenes tirgū izrādās arī kapelas 28.02.2025
- Lietuvieši izmaina mākslas skolas sienas 21.02.2025
- Kultūras nama foajē iekārto bibliotēku 21.02.2025
- Kultūras ziņas 18.02.2025
- Saldū parādījies aptaustāms ormanis 14.02.2025
- FOTOOBJEKTĪVĀ 14.02.2025
- Pseidonīmu atrod viduslaiku Eiropā 11.02.2025
- Kultūras ziņas 04.02.2025
- Seniorus izdancina pa apli 31.01.2025
- Lutriņu līnijdejotāji sarīko meistarklasi 31.01.2025
- Druva atzīmē 75. sezonu 28.01.2025
- Dejotājiem sarīko meistarklasi 28.01.2025