Rajons kļuvis bagātāks ar vēsturesun arhitektūras pieminekļiem
Kultūras pieminekļu aizsardzības būtība ir pagātnes vēsturiskā mantojuma saglabāšana un nodošana nākamajām paaudzēm.
Daudzi vēsturiskie objekti laika gaitā dažādu apstākļu dēļ zaudē savu kultūrvēsturisko vērtību. Mūsu visu ziņā ir nepieļaut, lai cilvēki, kuru īpašumā vai valdījumā atrodas kultūras pieminekļi, ar savu rīcību radītu bojājumus vai pārmaiņas tajos.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts tiek papildināts. Pēdējā gada laikā arī mūsu rajons kļuvis bagātāks par 124 pieminekļiem. Sarakstā iekļautas rajona mazāko muižu apbūves un atsevišķas ēkas tajās - Alšu muiža Nīgrandē, Sesiles muiža Novadniekos, Striķu muiža Zvārdē, Gaiķu, Lielsatiķu, Muižciema muižas Gaiķu pagasta teritorijā.
Muižu apbūvēs parasti ietilpst tām piegulošie parki, kas ierīkoti pirms 20. gadsimta. Nīgrandes un atjaunotā Remtes luterāņu baznīca ieguvušas valsts nozīmes aizsardzības statusu. Tas ļauj šo baznīcu draudzēm pretendēt uz līdzekļu iedalīšanu no valsts kultūras pieminekļu glābšanas fonda un norāda arī uz šo kulta celtņu māksliniecisko un arhitektonisko vērtību.
Pieminekļu saraksts papildināts ar skolu vajadzībām celtajām Cieceres, Sātiņu, Saldus un Zirņu pamatskolas ēkām.
Sarakstā iekļauti arī Saldus pilsētas vēsturiskā centra atsevišķi vēsturiski un arhitektoniski vērtīgākie objekti - Lielās ielas 9., 11., 40., Skrundas ielas 9., Ezera ielas 2. un Striķu ielas 10. nams. Arī pilsētas sabiedriskās ēkas - pasts, bijušais Saldus pagastnams (Lielā ielā 3), Saldus Sadraudzīgās biedrības nams (Lielā ielā 3b), ugunsdzēsēju depo un bijušās manufaktūras ēka Skrundas ielā 2.
Arhitektūras pieminekļu īpašnieki var būt gandarīti, ka viņu īpašumā ir latviešu tautas kultūras mantojuma daļiņa. Taču tas uzliek arī pienākumus. Ir jāpilda pieminekļu aizsardzības noteikumi un norādījumi. Dabiski, ka nepieciešama šo vēsturisko ēku rekonstrukcija.
Pieminekļu īpašniekiem un arhitektiem pirms rekonstrukcijas projektu izstrādes jāatceras, ka aizliegts likvidēt ēku fasādēm raksturīgo oriģinālo vēsturisko apdari, nomainīt jumtu vēsturisko segumu ar segumu no cita veida materiāliem, kā arī izgatavot logus un durvis no cita veida materiāla (piemēram, plastmasas).
Kultūras pieminekļu pārveidošanas, remonta, konservācijas, rekonstrukcijas un restaurācijas darbu uzsākšanai, kā arī jaunbūvju uzsākšanai rajona muižu apbūves vietās un Saldus vēsturiskajā centrā, ir jāsaņem rakstiska Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauja.
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Igauņi aizņem mākslas skolas sienas 13.02.2026
- Skolai dāvina dzeju 10.02.2026
- Novadniecei jauns dzejas krājums 10.02.2026
- Kultūras īsumi 10.02.2026
- Dzeja 10.02.2026
- Supernovā cer uz saldenieku atbalstu 03.02.2026
- Ar Blīdenes zeķēm kājās uz dančiem 03.02.2026
- Jubilejas vakarā saņem nacionālu apbalvojumu 27.01.2026
- Kursas saimei atnācis saviļņojošs laiks 13.01.2026
- Iesāk lielas jubilejas 13.01.2026
- Dubultnominācija Lielajā Kristapā 13.01.2026
- Pretendē uz Zelta mikrofonu 09.01.2026
- Izvirza Lielajam Kristapam 09.01.2026
- Vāki vaļā! 06.01.2026
- Kultūras ziņas 06.01.2026
- Kultūrā izceļ līdzsvaru starp pilsētām un laukiem 30.12.2025
- Bluķa vilcējiem jauns Budēļtēvs 23.12.2025
- Saulgriežu ainas senos laikos un manā bērnībā 19.12.2025
- Novada literātiem jauna grāmata 16.12.2025
- Aicina pie aristokrātu svētku galda 16.12.2025
- Poētisks mantojums atskaņās 09.12.2025
- Dziesmu teicējai — 115 09.12.2025
- Simtgadnieces dzīves ainiņas 05.12.2025
- Iesaistās tūrisma balvas sadalē 05.12.2025
- Bauda Ziemassvētku gaidīšanu 02.12.2025
- Teātra nakts svētkos paziņo skates rezultātus 25.11.2025
- Dēkaiņa vēstījums dzīvajiem 25.11.2025
- Kā teātrim šosezon klājies? 25.11.2025
- Silvijas Jankevicas dzejesejas 21.11.2025
- Dzeja 21.11.2025
