Bet Karlsons lidos mūžīgi

"Mieru, tikai mieru," kaut kur naksnīgajās Stokholmas debesīs, kas tikpat labi varētu būt arī Rīgas debesis, izskan pasaulē labākā vientuļu gaiļu zīmētāja, krācēju pētnieka un mājāžu jandalētāja balss. Tās jau nav beigas. Tas ir tikai turpinājums. Un tomēr ir mazliet skumīgi, gluži tāpat, kā kad izlasīta laba grāmata. Kad aizvērtas durvis uz kādu pasauli, bet domas vēl kavējas pie redzētā, un viss reālais šķiet tik neīsts.

Pirms dažām dienām, 28. janvārī, 94 gadu vecumā savās mājās Stokholmā no dzīves aizgāja viena no izcilākajām bērnu literatūras autorēm Astrida Lindgrēne, kuras vārds pie bērnu literatūras klasikas debesīm ierakstīts ar visā pasaulē mīlētiem varoņiem Karlsonu, Pepiju Garzeķi, Lennebergas Emīlu, laupītāju meitu Ronju, brāļiem Lauvassirdīm.... Klasika, kas izturējusi laika pārbaudi un neizzudīs. Gudra, dzirkstoša humora, vitalitātes un dažkārt skumju atklāsmju piesātināta literatūra, kurai nav nepieciešamas nedz milzīgas reklāmas kampaņas, nedz skaļi vārdi. Klusām no paaudzes paaudzē tā atrod ceļu uz savu mazo un lielo lasītāju sirdīm.

Rakstnieces dzīves laikā publicētas vairāk nekā 100 viņas grāmatas, kas pārdotas desmitiem miljonu eksemplāros. Tās kļuvušas par iedvesmas avotu neskaitāmiem TV seriāliem un kinofilmām, ar tām uzaugušas vairākas paaudzes.

"Es necenšos iespaidot bērnus, kas lasa manas grāmatas. Es tikai atļaujos cerēt, ka tās palīdz bērnos attīstīt nedaudz demokrātiskāku un humānāku pasaules uzskatu," tā par savām grāmatām pati rakstniece.

A. Lindgrēne aizstāvēja bērnu tiesības. Viņa vienmēr uzskatīja, ka bērnu nedrīkst novērtēt zemāk par pieaugušo. Rakstniece lauza konvenciālos literāros kodus, viņas grāmatu tēli pārtrauca ierasto bērnu grāmatu tradīciju, kas bērnus attēloja tikai paklausīgus un rāmus, un atgādina lasītājam par to mazo anarhistu, kas mājo katrā bērnā.