Vai "vedro" ir "vēders"?

Zinām, ka vārds "tufļi" nenozīmē gluži to pašu ko mūsu "tupeles", lai gan kaut kādu līdzību saklausīt var. Arī vārda "vedro" vietā "vēders" nesakām.

Tomēr mūsu valodā no krievu valodas bez vajadzības ienākuši ap 10 000 vārdu, kas ir nepareizi pārtulkoti, burtiski pārcelti vai darināti uz šķietamas līdzības pamata. Ielūkosimies vienā tūkstošajā daļā no tiem!

Krievu valodā ir vārds "obģeļiķ", kura latviskais tulkojums ir "dalot nepiešķirt (kam ko), nedot (kam ko), atstāt tukšā (kādu)." Šo nozīmju vietā daži sākuši lietot burtisku pārcēlumu "apdalīt". "Jūtos apdalīta, jo mākoņu dēļ zvaigžņu lietu neredzētu." Žēl, ka cilvēkam nav tikušas krītošās zvaigznes, tomēr lielāks ļaunums ir zināšanu trūkums savā valodā. Latviska nozīme vārdam "apdalīt" ir "dalīt apkārt" - bērniem pie eglītes dāvanas, bēriniekiem torti un vīnu - tā, lai tiek visiem.

Uz līdzības pamata ar vārdu "obučeņije" ļoti plaši tiek lietots vārds "apmācība", kaut būtu jārunā par mācībām un mācīšanu. "Slimiem bērniem ir nodrošināta mājas apmācība". "Izveidota latviešu valodas apmācības programma". Vajadzētu runāt par bērnu mācīšanu mājās vai mājmācību un par latviešu valodas mācību programmu. Sastopoties ar visādu veidu apmācību, rodas izjūta, ka darbs netiek īsti padarīts, ka ir tikai kaut kāda pamācīšanās. "Topošos autovadītājus apmāca braukšanā." Vai nevajadzētu mācīt un arī iemācīt? Uz ceļiem tad būtu drošāk.

Vārdu "aizdzīt" pieņemts lietot "aizbraukt" vietā, un tas gandrīz vienmēr nozīmē nozagt. "Pusaudži no pagalma aizdzinuši mašīnu." Domājot un runājot latviski, aizdzīt iespējams tikai kaut ko tādu, kas pats spējīgs aiziet. Labi, piemēram, būtu aizdzīt laupītājus, pirms tie paspējuši izdarīt noziegumu.

Tie, kuru pārziņā ir budžeta līdzekļi, tos "izdala" (viģeļajut) vai - visbiežāk - "neizdala". Labāk būtu iedalīt, paredzēt, plānot, piešķirt, jā, vajadzīgo naudu patiešām arī iedot. "Rīgas dome nav izdalījusi (pareizāk - piešķīrusi) līdzekļus klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai." "Izglītībai nav izdalīti (paredzēti, ieplānoti) vajadzīgie līdzekļi".

Krieviski runājot, gandrīz vai visas pārmaiņas izsakāmas ar vārdu "izmeņiķ" - "izmainīt". Mums vajadzētu izvēlēties citus, mūsu valodai vairāk atbilstošus vārdus. "Pēdējā brīdī izmainīta (labāk sacīt - mainīta) pasākuma programma." "Izmainīta (latviskāk - grozīta) atļauju izsniegšanas kārtība."

Pavisam aplam ir lietot vārdu "atmainīt" tajos gadījumos, kur krieviski saka "otmeņiķ". "Šis likums jau pirms gada ir atmainīts." Īstenībā mainīts nav nekas. Likums ir atcelts, tas vairs nedarbojas.

Pagalam sajukuši vārdu "darboties" un "strādāt" lietošanas nosacījumi. Latviešu valodā tie ir citādi, nekā runājot krieviski. Mums, ja grib un prot, strādāt var dažas dzīvas radības, tādas kā cilvēki, zirgi, vērši, ziloņi, arī dienesta suņi. Tehniskas iekārtas un abstrakti jēdzieni darbojas vai - visai bieži - nedarbojas. "Signalizācija nenostrādāja (pareizi jābūt - nedarbojās)." "Laikam nostrādāja (iedarbojās) Prezidentes šarms." Būtu jāteic, ka "melīgiem solījumiem izdodas ietekmēt vēlētāju apziņu", nevis "melīgiem solījumiem izdodas nostrādāt vēlētāju apziņā."

Ne tikai nelatviski, bet arī neglīti skan vārds "savākties" (sobiratsa). "Pirms koncerta jāspēj savākties." Varētu sacīt, ka "jāpārvar" satraukums, jāsaņemas." "Partija līdz vēlēšanām cer savākties." Labāk būtu "apkopot spēkus, nostiprināties."

Ļoti krievisks ir jēdziens "viļņoties", tādēļ pavisam nevietā ir to attiecināt uz Zviedrijas sabiedrību, runājot par tās satraukumu, atklājoties kādas ministres savtīgai rīcībai.

Krievu valodā "zināt" nozīmē arī "pazīt". Latviešiem šiem vārdiem ir katram sava vieta. "Es savu vīru zinu jau 20 gadus," kāda dāma stāsta intervijā. Šķiet, ka tik ilgā laikā viņai būtu bijis iespējams savu dzīvesbiedru arī iepazīt…