"Kultūras darbinieks nav tikai pasākumu organizētājs."

Šosezon par Nīgrandes pagasta Kalnu kultūras nama vadītāju sāka strādāt LIGITA ĶIENE. Rajona kultūras darbinieku saime kļuvusi bagātāka ar gaišu, gudru un iejūtīgu cilvēku.

Vienmēr brīnos, kad kultūras darbinieka veikumu kāds vērtē tikai pēc sarīkoto pasākumu skaita, neņemot vērā, kādas emocijas, pārdomas un atziņas gūst tie, kuriem kultūras darbinieks strādā. Neskaitot stundas. Par nelielu samaksu. Protams, viņi ir dažādi, un katrs savā pārziņā esošo "kultūras lauciņu" kopj citādi. Dažs ārpus kluba sienām it kā distancējas no cilvēkiem. Ligita ir citāda. Viņai ikviens var gan pajautāt padomu, kā skaistāk iekārtot savas mājas apkārtni, gan aprunāties par gaidāmo sarīkojumu, koncertu vai teātra izrādi. Šādas tikšanās aizņem laiku, tās neviens neuzskaita, taču cilvēkiem ir vajadzīgas, un, ticu, - ar laiku dod augļus.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem pēc Bulduru dārzkopības tehnikuma beigšanas Ligita sāka strādāt par daiļdārznieci kolhozā "Jaunais komunārs". Bet ar kultūru uz "tu" viņa esot kopš skolas laika.

"Tehnikumā organizēju pasākumus - rīkoju tikšanos ar Rīgas aktieriem, dažādas pazīstamu mākslinieku izstādes. Bulduros uzkrāju lielu skaistuma izjūtas, cilvēcisko attiecību izpratnes un komunicēšanās kapitālu, kas vēlāk noderēja ikvienā darbā," stāsta Ligita. "Esmu dejojusi, dziedājusi korī, man vienmēr ļoti paticis uzģērbt tautas tērpu. Tajā spoguļa priekšā varēju grozīties stundām. Kad atnācu strādāt uz kolhozu, kopā ar Ainu Baumani nolēmām - pie mums jābūt deju kolektīvam. Un bija. Kultūru ļoti atbalstīja un augstu vērtēja priekšsēdētājs Jānis Blūms. Izdancojām Dziesmu svētkus. Mums vieniem no pirmajiem rajonā atmodas sākumā, pateicoties Ausmai Meijerei, tika izveidota folkloras kopa "Ninīve". Dziedājām tolaik aizliegtās dziesmas, interesējāmies par sava novada folkloru, piedalījāmies svētkos Igaunijā ar Latvijas karogu. Tas bija fantastiski."

Kā vēlas atpūsties nīgrandnieki?

"Pienācis laiks, kad cilvēki, kas kādreiz bija pieraduši pie aktīvajām kultūras dzīves norisēm, atkal vēlas "atsūnoties", braukt uz teātru izrādēm Rīgā, Liepājā. Daudzi tam pacietīgi krāj naudiņu. Uz "Putnu operu" Nacionālajā Operā bijām 50 cilvēku, gatavojamies braukt arī uz Nacionālā teātra izrādi "SFinks". Kupli apmeklēts bija Igaunijas simfoniskā orķestra koncerts, kas pērnā gada nogalē notika mūsu kultūras namā. Tagad gaidām Marijas Naumovas vieskoncertu. Diemžēl bieži naudas trūkuma dēļ cilvēki nespēj apmeklēt visus koncertus un izrādes, ko vēlētos."

Lai noorganizētu pasākumus, Ligita ļoti daudz ikdienā tiekas ar cilvēkiem, katru personīgi uzaicina, jo uzskata, ka, tikai izliekot afišas, daudzi ļaujas slinkumam un vienaldzībai.

Būdama ļoti enerģiska un bez kompleksiem, Ligita bērnu pasākumos iejūtas Rūķa, Sarkangalvītes, Nezinīša, arī Ziemassvētku vecīša lomās. Cieša sadarbība viņai ir gan ar bērnudārzu, gan abām skolām - jo Ligita uzskata, ka visam jārit kopsakarībā un pārmantojamībā. Labs piemērs esot viņas pašas bērni, kas tagad jau lieli. Tie savulaik kopā ar Ligitu bijuši lielos republikas kultūras un dažādos sporta pasākumos, viņi neesot lieki čunčināti un radināti, ka mamma vienmēr mājās un par visu gādās. Tādēļ izauguši patstāvīgi. Meita jau vairākus gadus pēc Lauksaimniecības akadēmijas maģistrantūras beigšanas strādā Londonā, dēls vēl mācās Lauksaimniecības universitātē un laiku pa laikam brauc strādāt uz ārzemēm, lai nopelnītu mācību naudu.

Māte saviem bērniem ielikusi šūpulī skaistuma un kultūras izpratni, un tā nav vējā zudusi. Un šādā veidā, sākot ar bērnudārzniekiem, savu darbu Ligita organizē, arī vadot pagasta kultūras dzīvi.

Pasākumi tiek rīkoti gan Nīgrandes, gan Kalnu centrā, jo Ligita uzskata, ka ir jāņem vērā vēsturiskā situācija, kā arī tas, ka katrā centriņā cilvēki ir citādi, ar savu dzīves ritmu. Tādēļ kalniešiem nereti ir savi, nīgrandniekiem - savi pasākumi. Tas nav viegli, bet nav neizdarāmi.

Kas notiek lielajā kultūras namā?

Vēl joprojām pastāvot Arta Šūlberga pazīstamā kapela, bet ir izveidojusies arī muzicējošu jauniešu grupa "Full house", kurai nesen bija debija Pampāļos. Tajā spēlējot dažāda vecuma jaunieši, protams, jauniešiem domātu mūziku.

Jau 17 gadus dzied Nīgrandes jauktais koris. Tiek spēlēts arī teātris - iestudēta Brigaderes ludziņa "Čaukstenes". Ligita vada aerobikas pulciņu, kas gan neesot tradicionāls. Līdzās fiziskajām aktivitātēm mūzikas pavadījumā notiekot meditācija, psiholoģiskas sarunas - kā sevi sakārtot, apgūt smalko mākslu mīlēt sevi, pārvarēt stresu un depresiju. Pēc nodarbībām daudzas sievietes teikušas, ka mājās pārnākot mierīgākas, iecietīgākas un apmierinātākas ar dzīvi.

Cilvēku garīgās dzīves sakārtošana, Ligitasprāt, ir nozīmīga kultūras darbinieka misija.

Ligita ilgus gadus nodarbojusies arī ar floristiku, un joprojām māca bērniem izjust dabas materiālu skaistumu un pareizu un skaistu kompozīciju veidošanu. Viņa neatzīst modē nākušos mākslīgos materiālus, kurus pēdējā laikā izmanto floristi.

Kad kultūras namā vai pagasta skolās notiek svētku pasākumi, Ligita gādā par īpatnēju un skaistu zāles noformēšanu. Visi pieraduši un gaida, lai ikreiz telpa būtu savdabīga, lai tās dekorējums neatkārtotos. Tādēļ dažādām idejām ir zelta vērte.