Par grupu, kas atšķiras no citām

Sarunu ar LAURI VALTERU, Brocēnu grupas "Ēnas" līderi, ieteica vidusskolu jaunieši "Mikšļa" aptaujas anketās.

"Daudz laimes dzimšanas dienā!" - teicu Laurim, jo šovakar Saldus kafejnīcā "Stikla pērlīšu spēle" grupa ar koncertu atzīmē divu gadu pastāvēšanu.

Vai grupai "Ēnas" ir kāda saistība ar ansambli "Ēnas", kas Brocēnos pastāvēja 80-os gados?

- Kad pirms diviem gadiem pēc manas ierosmes sākām veidot grupu, bija nepieciešams izdomāt nosaukumu. Tad ietekmējāmies no Arņa Medņa tobrīd populārās dziesmas "Shadows on the way" un tieši tā nosaucām savu grupu. Vēlāk, nosaukumu saīsinot, palikām pie "Shadows", kas, no angļu valodas tulkojot, nozīmē "ēnas". Tikai pēc tam uzzinājām, ka pirms laika, kad mēs vēl bijām mazi puišeļi, jau bijusi tāda grupa.

Pirmsākumos izmantojām kādreizējo "Ēnu" zilos padomju laika plakātus, kas kaudzēm palikuši neizlietoti.

Kādu mūziku spēlējat?

- Ja mūsu mūziku var ielikt rāmītī, to varētu dēvēt par poproku. Līdzīga, kādu spēlē daudzas Latvijā populāras grupas, - "The Hobos", "Prāta vētra", arī "Autobuss debesīs". Šis lauciņš ir diezgan aizpildīts, jo ir daudz brāļu grupu un līdzinieku. Daudzas jaunās grupas spēlē tikai ar ģitārām "smagu" roku, minoru mūziku, bet mēs no pārējām atšķiramies ar kompozīcijām, kurās ir gaišas domas, jautri teksti.

Vai izpildāt savas kompozīcijas?

- Radio SWH raidījumam "Priekšnams" studijā ierakstījām divas savas dziesmas, kurām vārdu un mūzikas autors esmu es pats. Līdz šim brīdim esmu sakomponējis ap 20 dziesmām, tās arī izpildām. Bet koncertos varam spēlēt atkarībā no klausītāju vēlmēm. Arī zināmu mūziku - no "Prāta vētras", "Līvu" vai citu grupu repertuāra. Manuprāt, tas nav nosodāmi, jo tā var labi mācīties. Izvēlamies dziesmas, kurām tehniskais izpildījums ir diezgan sarežģīts, nevis tikai balstās uz ģitāras akordiem.

Cenšamies aizvien labāk grupā viens otru izjust. Tas ir ļoti svarīgi un sākumā mums vēl nepadevās - katrs pats par sevi darījām labi, bet bijām solisti. Pēc pēdējiem koncertiem mums jau saka, ka šajā ziņā esam pilnveidojušies. Protams, tas nav tikai prasmju, bet arī psiholoģiskās saderības jautājums.

Ko nozīmē - ieraksts radio?

- No vienas puses tas ir uzskatāms par sasniegumu, jo pierāda, ka vari to izdarīt, esi pacēlies pakāpi augstāk. Ieraksts nav parasta dziedāšana vien, tas ir pamatīgs darbs. No otras puses - šodien studijā ierakstīt dziesmu var katrs, kam ir nauda. Pirmais ieraksts notika par mūsu pašu sapelnīto naudu. Daudz vieglāk ir tām grupām, kam palīdz sponsori vai kuras atrodas ierakstu studijas paspārnē.

Cik daudz tevi ir ietekmējis tētis, kas jau pazīstams mūziķis?

- Ja ģimenē ir kāds, kas muzicē, ir labs vadmotīvs ko darīt arī pašam. Ja mans tēvs nebūtu mūziķis, bet tikai skolas direktors vien, es mūzikas laukā varbūt nemaz nebūtu ticis iekšā un darbojies.

Sākās ar to, kā jau visiem bērniem, ka sešu gadu vecumā tiku sūtīts uz mūzikas skolu. Mācījos sagatavošanas klasē un vēl astoņus gadus klavieres. Mūzikas skolā ir tā - ko liek spēlēt, to arī spēlē. Paša kompozīcijas rodas pēc tam, kad mūzikas skola pabeigta.

Paraugs bija tēvs, kurš komponējis vairāk nekā 250 dziesmu. Kad 9. klasē sāku rakstīt, viņš palīdzēja un ieteica, kā būtu labāk, kā interesantāk dziesma skanētu. "Ēnas" ir izpildījušas un arī joprojām izpilda viņa dziesmas.

Kur jūs var dzirdēt?

- Diezgan bieži muzicējam bārā "Stikla pērlīšu spēle" Saldū. Esam spēlējuši Brocēnu skolā un arī daudzās citās. Esam uzstājušies arī Aizputē, Skrundas rokfestivālā, bet ārpus Kurzemes gan vēl neesam spēlējuši.

Nākamajā vasarā centīsimies piedalīties Valmieras rokfestivālā un Madonas festivālā "Sinepes un medus". Popularizēt grupu ir ļoti svarīgi. Ja būsim sevi parādījuši, tad arī ierakstu kompānijas sāks skatīties uz mums savādāk.

Koncertēšana ir laba skola. Studijā tu iespēlē, iespēlē desmitiem reižu vienu un to pašu, līdz labāko variantu ieraksta. Bet koncertā ir publika un jāmāk sevi kontrolēt, nenervozēt tik traki, ka viss jūk. Tad arī jāparāda, ka ar pirmo reizi vari izdarīt tikpat labi.

Jā, var piekrist, ka esam pietiekami jauni, lai būtu daudz laika to paspēt izdarīt. Pārējie grupas biedri gan ir vecāki par mani, es esmu jaunākais.

Pastāsti par pārējiem.

- Jānis Maslovskis ir, ja tā var teikt, grupas intelekts. Viņš vienu gadu studēja Ventspils augstskolā, tagad otro gadu - Rīgas Zviedrijas ekonomikas augstskolā, kas ir viena no stingrākajām mācību iestādēm, un tajā mācības notiek angļu valodā. Jānis jau pirms gada gribēja no grupas aiziet, šaubīdamies, vai ar savu nevaļu netraucē tās attīstību. Bet mēs viņu pārliecinājām, ka ir mums ļoti nepieciešams. Tā palika.

Edgars Apinis spēlē basģitāru. Viņš ir grupas stilists. Parasti pirms koncerta viņam jautājam, ko katram ģērbt mugurā, lai kopskats būtu saskaņots. Viņš arī ir grupā ļoti nozīmīgs.

Jānis Ķergalvis ir visgarākais no mums. Kad abi ar Edgaru nostājas līdzās, ir liela augumu starpība. Bet tāpēc domstarpību nav - mēs grupā visi labi saprotamies. Jānis studē Rīgā un aktīvi spēlē basketbolu. Viņš ar savu ģitāru daudz improvizē. Dziesmas pauzē, kad es nedziedu, tas labi iederas.

Jaunums ir tāds, ka mūs pametis bundzinieks Ingus. Pēdējoreiz piecatā spēlējām 1. septembrī mūzikas pasākumā Saldū. Ingus vienīgais bija saldenieks, visi pārējie esam brocenieki. Gluži tā nebūs, ka viņa dēļ grupa izjuks, tomēr es viņu īsti nesaprotu - kā pēc diviem kopā pavadītiem gadiem tik pēkšņi var aiziet.

Mani bez muzicēšanas vēl saista sports. Pats arī sportoju. Patīk basketbols, bet vislielākais fans esmu hokejā - sekoju līdzi gan Latvijas hokeja izlases spēlēm, gan arī, kā klājas mūsu hokejistiem Nacionālajā hokeja līgā. Patīk arī citi ziemas sporta veidi - bobslejs, biatlons.