Saldus muzejā "atdzīvojas" Āfrikas daba
Līdz 7. aprīlim Saldus vēstures un mākslas muzejā skatāma savdabīga izstāde "Viņpus žogam jeb Āfrikas daba. Lietus meži". Tā atceļojusi no Rīgas Dabas muzeja.
Izstādei ir interesanta vēsture. 2000. gadā Dienvidāfrikas republikā notika Starptautiskās reindžeru federācijas (IRF) 3. kongress, kurā piedalījās apmēram 300 parku reindžeri (aizsargājamo teritoriju darbinieki) no 58 valstīm, tajā skaitā - arī Latvijas Gaujas nacionālā parka darbinieki Māris Mitrevics un Valdis Pilāts.
Visā pasaulē aizvien aktuālāka kļūst reto dzīvnieku aizsardzība, kas bija viena no šī kongresa tēmām. Atšķirībā no Latvijas, Āfrikā daba praktiski saglabājusies tikai aizsargājamajās teritorijās. Daudzām retajām sugām nākas veidot rezerves populācijas, speciāli ieviešot tās piemērotās teritorijās.
Pagaidām, vismaz Dienvidāfrikā, visbagātāk pārstāvētas lietus mežu teritorijas, lai gan pasaulē šo mežu platības cilvēku saimnieciskās darbības dēļ strauji sarūk (piem., Dienvidāzijā). Bet lietus meži ir mūsu planētas "plaušas", daudzu augu, dzīvnieku, pat cilvēku dzīvesvieta. Dienvidāzijā katru gadu tiek izcirstas lietus mežu platības, kas līdzvērtīgas Velsas, Skotijas un Anglijas teritorijai kopā. Ceturtā daļa no mūsdienu medicīnas līdzekļiem tiek gatavoti no augiem, kas aug tieši lietus mežos...
Kongresa dalībniekiem bija iespēja apmeklēt dažādus Dienvidāfrikas nacionālos parkus un dabas rezervātus, kur tapuši krāsainie fotoattēli. Izstāde ir brīdinājums arī mums.
V. Pilāta un M. Mitrevica krāsainajos fotoattēlos lūkojoties, var iztēloties, ka esi Olifantes upes krastā pēc februāra plūdiem, to, cik niecīgs ir cilvēks zem dēļsaknes astoņmetrīgā koka, pabūt pie Poas - viena no Kostarikas aktīvajiem vulkāniem vai arī Irazū, kura diametrs ir 1650, bet dziļums - apmēram 300 metru. Tie, kam nav iznācis būt Āfrikā, vismaz fotogrāfijās var apskatīt brīnišķīgo koši sarkano greijas ziedu, akāciju ar milzu ērkšķiem, desu koku, indīga auga krūmu, kura lapas izmanto... zivju apdullināšanai...
Āfrikas eksotiskos dzīvniekus, starp citu, izstādē var redzēt ne tikai bildēs. Ir arī vairāki izbāzeņi. To nosaukumi, vismaz man, izņemot šakāli un ūdensbuku, šķita mazdzirdēti - hārtebests, oreks, blezlobs, digadiks...
Citi raksti sadaļā: Kultūra
- Medņa māksla Rīgā 10.04.2026
- Senču upe Siguldā 10.04.2026
- Spicē — arī druvenieki 10.04.2026
- Saudzīgas atbildes par nāvi 07.04.2026
- Pavasarīgas rindas 07.04.2026
- Dzeja 31.03.2026 08:19
- Ansambļiem saka “Paldies — malači!” 31.03.2026 08:19
- Sacenšas dziesmu rakstīšanā 27.03.2026
- Saņem unikālu dāvinājumu 20.03.2026
- Runā mākslinieka vārdiem 20.03.2026
- Prēmija tiek žubītei un zvirbuļiem 20.03.2026
- Pārveido pa savam 20.03.2026
- Vārds 13.03.2026
- Saruna pašai ar sevi 13.03.2026
- Raksta jaunie 13.03.2026
- Evelīnas Pridānes dzeja 13.03.2026
- Tekstila mākslas izstāde Liepājā 10.03.2026
- Freimanis uz izķeršanu 10.03.2026
- Uzvarētāju izvēlēsies arī skatītāji 06.03.2026
- Vecmeistara darbus atrada šķūnī un istabelē 17.02.2026
- Fokusā — sievietes maigums 17.02.2026
- Igauņi aizņem mākslas skolas sienas 13.02.2026
- Skolai dāvina dzeju 10.02.2026
- Novadniecei jauns dzejas krājums 10.02.2026
- Kultūras īsumi 10.02.2026
- Dzeja 10.02.2026
- Supernovā cer uz saldenieku atbalstu 03.02.2026
- Ar Blīdenes zeķēm kājās uz dančiem 03.02.2026
- Jubilejas vakarā saņem nacionālu apbalvojumu 27.01.2026
- Kursas saimei atnācis saviļņojošs laiks 13.01.2026
