Bibliotēkās arvien vairāk lasītāju, bet...

Statistika liecina, ka Saldus un Brocēnu, kā arī 24 pagasta bibliotēkās lasa arvien vairāk cilvēku.

Pagājušajā gadā, salīdzinājumā ar 2000., kopumā pieaudzis gan izsniegto grāmatu, gan lasītāju skaits. Cilvēki bibliotēkās lasa ne vien daiļliteratūru, bet arī mācību grāmatas, speciālo literatūru, meklē uzziņas materiālus. Taču diemžēl ne visās bibliotēkās iespējams vajadzīgo atrast. Tādēļ, ka ne visas pašvaldības spēj (vēlas?) regulāri nodrošināt savas mazās "gaismas pilis" ar preses izdevumiem un jaunām grāmatām.

Meklē iespējas, kā papildināt grāmatu fondus

Ir vairākas bibliotēkas, kurām pagājušais gads šajā ziņā bijis visai bēdīgs, jo pašvaldības atvēlējušas naudu tikai dažu desmitu jaunu grāmatu iegādei, pie tam pēc jauno pašvaldību ievēlēšanas dažās bibliotēkās situācija pasliktinājusies. Piemēram, Ošenieku bibliotēka pērn kopš marta grāmatu pirkšanai no pašvaldības nebija saņēmusi nevienu latu. Tikai pateicoties bibliotekāres Skaidrītes Pentjušas neatlaidībai, Ošenieku lasītāji gluži bez jaunām grāmatām nepalika. Tās bibliotekāre gādāja no Lutriņu, Saldus pilsētas bērnu un rajona galvenās bibliotēkas. Bez tam, sākot no jūnija līdz oktobrim, Jaunlutriņu pašvaldība bibliotekārei maksāja tikai par pusslodzes darbu. Varbūt tika uzskatīts, ka šajos mēnešos grāmatas pagasta iedzīvotāji nelasīs? Skaidrītes priekšlikums uz ietaupītās algas rēķina piešķirt naudu bibliotēkas fondu papildināšanai arī neesot guvis pagasta atbalstu.

Arī citu "nabadzīgāko" pagastu bibliotekāri paši meklē iespējas, lai lasītājus apgādātu ar jaunām grāmatām. Jaunauces pagastā, piemēram, jau vairākus gadus tiek organizēta grāmatu iegāde par lasītāju ziedotu naudu. Ar jauniegādātajām grāmatām vispirms apmainās ziedotāji, tad tās var lasīt pārējie lasītāji.

Toties Lutriņu bibliotekāre Ligita Popsujēviča ar pagasta atbalstu čaklākos lasītājus Ziemassvētkos un skolas izlaidumos apsveic ar skaistu dāvanu - grāmatām.

Par laimi vairākas rajona bibliotēkas saņēmušas dāsnus grāmatu ziedojumus. Jaunu grāmatu iegādē nedaudz palīdz arī Kultūras ministrija. Taču rajona galvenās bibliotēkas vadītāja Simona Vitkauska rūgti piebilst: "Lai ministrijai pierādītu, ka grāmatas tiešām nepieciešamas, turpmāk būs jāraksta projekti. Arī tad, kad tiks pamatots, kādēļ bibliotēkai tiešām vajadzīgas jaunas grāmatas (!?), neesot garantijas, vai prasīto summu piešķirs. To izlemj speciāla komisija, kurai acīmredzot labāk zināms, kādēļ tai vai citai bibliotēkai vajadzīga enciklopēdija, pasaules klasikas autora jaunākais darbs vai kāda cita vērtīga grāmata. "Bez tam šī sistēma neveicinās bibliotekāru koleģiālās un draudzīgās attiecības, kādas bija līdz šim. Daudzi mani kolēģi projektu rakstīšanai laika trūkuma un neticības dēļ, ka projekts ko dos, atmetuši ar roku."

Bibliotekāriem aizvien vairāk darba. Un telpas ir šauras

Rajona galvenā bibliotēka jau sen neatbilst pašreizējām noslogojumam un apmeklētībai. Pagājušajā gadā lasītāju skaits palielinājies par 1240. Vidēji dienā bibliotēku apmeklē vairāk nekā 180 cilvēku, bet ir periodi (eksāmenu sesijas, projektu nedēļas), kad apmeklētāju plūsma ir daudz lielāka. Bibliotēkas vadītāja Simona Vitkauska stāsta, ka pērn remontlīdzekļus papildus piešķirtajām telpām bibliotēkas augšstāvā naudu rajona padome nav iedevusi. Speciālisti secinājuši, ka nav jēgas tās remontēt, jo visa ēka ir tā nolietojusies, ka to vajadzētu kapitāli pārbūvēt, un tas neatmaksājas. Šobrīd vairākās telpās griesti ir ne vien neglīti, bet arī bīstami, jo ieliekušās sijas. Lasītavā līdz ar žalūzijām nokritis liels griestu apmetuma gabals.

Gan rajona padomes izpilddirektore Ina Behmane, gan Saldus domes priekšsēdētājs Aidis Herings uzskata, ka nepieciešams celt jaunu ēku, kurā varētu izvietot gan rajona, gan bērnu bibliotēku, gan arī telpas sabiedrisko organizāciju vajadzībām. "Tas nav tuvāko gadu jautājums, taču šāds mērķis mums noteikti jāizvirza," pārliecināts A. Herings. "Esmu bijis Lidingā, kur uzcelta ne pārāk grezna, bet moderna dzelzsbetona ēka ar plašām telpām, kur ir iespējas gan ērti izmantot elektroniskos sakaru un informācijas līdzekļus, gan rīkot dažādus sabiedriskus pasākumus."

Situācija līdzīga ar Nacionālās bibliotēkas celtniecību, par ko laiku pa laikam uzvirmo diskusijas, tikmēr sākotnējās aprēķinātās celtniecības izmaksas pieaug, un, kā TV intervijā apgalvoja kultūras ministre, arī lētāka bibliotēkas projekta izvēle neko daudz neietaupīšot.

Pērn rajona galvenajā bibliotēkā par katalogu apstrādes nodaļas (KAN) vadītāju atsākusi strādāt Anita Grīsle. Viņa apguvusi bibliotekāro datorprogrammu ALISE un apmāca vēl divas bibliotēkas darbinieces. Anita uzskata, ka nodaļai nepieciešams vēl viens darbinieks, jo no 3 štata darbiniecēm tad, kad lasītāju sanāk ļoti daudz, vienai jāiet palīgā tos apkalpot. Ir grūti nokomplektēt un apstrādāt grāmatas visām pagastu bibliotēkām, apstrādāt dāvinātās un pagastu bibliotēku iepirktās grāmatas. Pietrūkst laika bibliotēkas fondu sakārtošanai un atbrīvošanai no novecojušām grāmatam, katalogu rediģēšanai un pārklasificēšanai. Lielu laiku prasa uzsāktā grāmatu fondu ievadīšana elektroniskajā katalogā.

Likvidēts sabiedriskā interneta pieejas punkts

Galvenajā bibliotēkā vairs nedarbojas sabiedriskā interneta pieejas punkts, jo pērn otrajā pusgadā līdz ar vairāku citu sabiedriskā interneta lietošanas punktu atvēršanu Saldū lietotāju skaits bibliotēkā samazinājās. Bez tam tagad arī skolās ir datori un iespējas tos, kā arī internetu, izmantot bez maksas.

Rajona padomes izpilddirektore Ina Behmane komentē: "Rajona bibliotēkas vadītāja arī atzina, ka sabiedriskā interneta pieejas punktu izmanto aizvien mazāk interesentu. Lattelekom veiktais rajona iedzīvotāju viedokļu pētījums par informācijas sabiedrības veidošanos Saldus rajonā liecina, ka pārsvarā internetu sabiedriskās pieejas punktos izmanto pusaudži un jaunieši vecumā no 12 līdz 17 gadiem, galvenokārt - nevis informācijas iegūšanai, bet čatošanai un e-pasta sūtīšanai. Un bibliotēkas "sterilā" atmosfēra (jāievēro klusums, jo citi apmeklētāji vēlas lasīt vai nopietni strādāt) jauniešus neapmierinot. Viņi vēloties, lai vienlaicīgi ar sērfošanu internetā varētu iedzert kolu, grauzt popkornu, sarunāties. Šim nolūkam vispiemērotākā būtu Interneta kafejnīca. Par šādu iespēju Saldū ir domāts.

Taču tas nenozīmē, ka rajona galvenajā bibliotēkā lasītājiem turpmāk nebūs iespējas strādāt pie kompjūteriem, meklēt informāciju internetā. Lasītāju zālē tagad ir ērtāk, jo "nopietnos" apmeklētājus netraucē čatojošie pusaudži."

"Domāju, ka turpmāk arvien vairāk būs tādu bibliotēkas apmeklētāju, kuriem ir būtiski izmantot elektroniskās tehnoloģijas," pārliecināta S. Vitkauska. "Galvenā doma arī tad, kad ar Sorosa fonda līdzdalību tika ierīkots sabiedriskā interneta pieejas punkts, bija dažādu iespēju radīšana lasītājiem. Diemžēl daļu no līgumā paredzētajiem līdzekļiem tā arī neieguvām. Protams, mēs saprotam, ka pašiem darbiniekiem ir nemitīgi jāpaaugstina kvalifikācija, un to arī daudzas bibiotekāres dara. Latvijas Universitāte šajā mācību gadā piedāvāja maksas studijas maģistrantūrā informācijas un bibliotēkzinību maģistra grāda iegūšanai. Diemžēl maksa par vienu semestri ir 350 latu, ko bibliotekāri ar savām algām, kas pagastos ir līdz 70 latiem, bet Brocēnu un Saldus bibliotēkās 70 - 100 latu, nevar samaksāt". Bez tam šīs studijas paredzētas tikai tiem, kuriem jau ir bakalaura diploms specialitātē."

Bibliotēkas ir kultūras un novadpētniecības centri

Neraugoties uz mazo finansiālo nodrošinājumu, daudzās bibliotēkās ilgus gadus strādā radošas, pašaizliedzīgas un arī dzīvespriecīgas bibliotekāres. Ezeres, Rubas, Lutriņu, Brocēnu, Blīdenes, Remtes, Vadakstes un citur bibliotekāres vāc materiālus par savu pagastu vēsturi. Daudzviet bibliotēkas pagastos ir mazi kultūras centri, par ko Brocēnu, Emburgas, Zaņas, Vadakstes, Lutriņu, Zirņu iedzīvotāji ir pateicīgi.