Vēro, kā strādā Eiropas jaunieši

"Nepiekrītu apgalvojumam, ka Eiropas Jaunatnes parlamenta sesija Latvijā bija tikai jauniešu tusiņš," - saka Saldus 2. vidusskolas skolniece LINDA GLŪZDA.

Vērienīgajā pasākumā Latviešu biedrības namā Rīgā piedalījās arī Druvas vidusskolas skolniece AGNESE LAUBERGA.

Tēmas ir nozīmīgas

Eiropas Jaunatnes parlamenta 39. starptautiskā sesija martā notika Rīgā un Ventspilī, kur uzņēma Eiropas valstu jauniešu delegācijas. Tās sadalījās internacionālās komandās, sprieda un diskutēja par noteiktām tēmām, izstrādāja rezolūcijas projektu, par ko sesijas noslēgumā pēc debatēm balsoja visi dalībnieki.

"Diskutētāji un lēmēji bija Eiropas Savienības, kā arī Baltijas valstu jaunieši. Mēs, Latvijas vidusskolēni, tikām uzaicināti kā novērotāji," - stāsta Linda. "Redzējām kopīgās debates un rezolūcijas pieņemšanu. Tēmas bija nopietnas - piemēram, par gaisa tīrību; vai Afganistānā netiek pārkāptas sieviešu tiesības; par iespēju balsot internetā, tādējādi piesaistot vairāk vēlētāju; par uzņēmējdarbību - ka atbalsts nepieciešams mazajiem uzņēmējiem; par jauniešu lomu pašpārvaldē... Gluži tāpat kā mēs pēc Latvijas Jaunatnes kongresa savu rezolūciju iesniedzām Saeimā, šo rezolūciju kā Eiropas jauniešu rekomendācijas nosūtīja uz Eiropas Parlamentu Briselē."

Gribēja būt "iekšā"

Linda apgalvo, ka jutusies kā novērotāja vārda vistiešākajā nozīmē. Tad, kad citi debatējuši, viņai reizēm gribējies izteikt savu viedokli, diemžēl iespēja parunāt ar delegātiem bijusi tikai kafijas pauzēs un vakariņās.

Sesijā spriesto varot vērtēt dažādi. Paši jaunieši labi apzinājušies, ka, piemēram, Afganistānas sieviešu jautājumā nav spējīgi ko ietekmēt - jo nevar mainīt ne citas tautas reliģiju, ne kultūru, kaut arī sieviete tajā liekas pazemota. Bet par jaunatni - tā bijusi noderīga informāciju, ko katrs aizveda līdzi uz savu rajonu, uz savu skolu.

Par notikušo Lindai ir labi iespaidi. Bijis daudz jāsmaida - kā lai nesmaida, ja ikviens pretimnācējs to dara? "Pārsteidza, ka lielākā daļa delegātu bija puiši. Latvijā lielākoties runātājas un darītājas ir meitenes, arī mūsu valsts 12 cilvēku delegācijā bija meiteņu pārsvars, bet citās zemēs lielākie debatētāji, runātāji, aizstāvētāji ir zēni.

Ar diviem - lietuvieti un norvēģi - iepazinos noslēgumā Mazajā ģildē. Viņi bija uzģērbuši tautas tērpus, tādēļ - labi ievērojami. Abiem gan, manuprāt, nebija īpaši ērti košajās, smagnējās drēbēs. Latviešu tautas deju ar tādiem noteikti nevarētu padejot. Es nodomāju: latviešu tautas tērpi ir vienkāršāki un glītāki, un kāds te noteikti būtu iederējies. Novēroju, ka arī apavi ciemiņiem smagi. Latviešu pastalas daudz ērtākas."

Eiropas Jaunatnes parlaments (EJP) ir nevalstiska organizācija, kas dibināta 1987. gadā.

Tās mērķis ir padziļināt jauniešu izpratni par Eiropas dimensiju izglītībā, dodot iespēju 16 - 21 gadu veciem jauniešiem piedalīties praktiskā, pozitīvā un demokrātiskā mācību procesā, aktīvi iesaistīties savas valsts un globāli svarīgu jautājumu izzināšanā, apspriešanā un risināšanā nākotnē.

Katru gadu EJP organizē trīs deviņu dienu sesijas katru reizi citā Eiropas valstī.

Sesiju darbs rit angļu un franču valodā.

Latvijas skolēnu un skolotāju sadarbība ar EJP aizsākās 1992. gadā.

EJP Latvijas nacionālā komiteja izveidota 1996. gadā.

EJP Latvijas nacionālā komiteja organizē vienu EJP atklāto skolēnu atlases sesiju gadā. Šajā sesijā tiek noteiktas divas labākās skolu komandas, kas pārstāv Latviju starptautiskajā sesijā.

EJP Latvijas nacionālās komitejas mājas lapa - www.eyp.lv