Anneles un Janči gatavo tāšu taurītes

Pampāļu folkloras kopas vadītāja Linda Kunstmane panākusi, ka pirmoreiz mūsu pusē notika skaņu rīku darbnīca.

Divas pilnas dienas Saldus novada piecu folkloras kopu dalībnieki un vadītājas Pampāļu bērnudārzā mācījās pagatavot un arī izgatavoja katrs sev vienu instrumentu - ģīgas, bungas, bundziņas, klabatas, robudēli, stabules, tāšu taures... Viss notika, kā nākas, un vienlaikus instrumenta tapšanai bērni mācījās to arī spēlēt, jo bija jau gatavi dublikāti.

Ar bērniem darbnīcā daudzās nodarbībās strādāja lietpratējas no Rīgas - stīgu instrumentu spēles pratēja Baiba Suško, mūzikas instrumentu gatavotāja Solvita Lodiņa un Dace Prūse, kas mācīja dziedāšanu un ansambļu saspēlēšanu.

"Rezultāts - pagatavots instruments, protams, ir kaut kas ļoti iepriecinošs. Līdz šim mūsu kopas galvenokārt tikai dziedāja. Ja kādu rīku grabināja, to darīja bez īpašas izpratnes tikai skaņas pēc. Tagad priekšnesumi varētu būt baudāmāki, jo zinām, kurš ar kuru saderas," - Linda apgalvo, ka ieguvējas arī kopu vadītājas.

Aptuveni 40 bērnu vidū - arī maza meitenīte MĀRA no Vadakstes: "Es tikai Pampāļos iemācījos stabulēt, jo līdz šim stabuli rokās nebiju turējusi. Es protu spēlēt vijoli un klavieres, jo mācos Auces mūzikas skolā. Vadakstes pamatskolā mācos 3. klasē. Man patīk dziedāt un svētkos būt ar citiem folkloras kopā."

LOLITA ir no Lutriņiem: "Es pirmoreiz paņēmu rokās kokli un arī to spēlēju. Man patīk. Spēlēt es mācīšos arī vēl citās skaņu rīku darbnīcās."

BAIBA SUŠKO: "Mans uzdevums - iemācīt. Cits jautājums, kur instrumentu spēles māku bērni pielietos. Tā kā viņi ir no folkloras kopām, kas koncertē, apgūto reāli varēs izmantot tālāk, rādīt citiem.

Senie instrumenti - tās ir mūsu tautas krāsas. Darbošanās notiek ar latviešu tautas instrumentiem - etnogrāfisko kokli uz trim kājām, senu instrumentu - niedru stabuli, vijoli, mandolīnu, akordeons ir jaunāku laiku instruments... Ir visādi grabināmie, sitamie, skaņu un ritma rīki.

Esam atklājušas Lindu - keramiķi. Mēs, folkloras kopa "Laiksne", ierakstām disku un izmantojam māla bļodas, pudeles, svilpauniekus. Sadarbība ar keramiķi noteikti noderēs."

SOLVITA LODIŅA: "Es jau nez kuro reizi strādāju ar bērniem, un priecājos, ka šī darbnīca labi atšķiras no citām. Ja citkārt laika trūkuma dēļ materiālus sagatavoju es, šeit bērni paši gāja tāsi plēst, skolotāja pavadībā gāja uz mežu meklēt koka līkumu. Šeit viņi vairāk izdzīvoja, kā instrumentu gatavo. Pārnākuši no meža, skatījās, ka atnestais koka līkums neder, jo plīst, gāja atkal meklēt jaunu. Garš process, toties galā bērniem lielāks prieks, jo ieguldīts daudz enerģijas. Atšķirībā no citām nometnēm, mēs ar gatavajiem instrumentiem muzicējam, tos apdzīvojam.

Es pati gatavoju visas pasaules instrumentus. Esmu izstrādājusi sistēmu, kā var uztaisīt radošus instrumentus, - vizualizēt skaņu un uztaisīt instrumentu. Šajā nometnē viena meitene uztaisīja instrumentu, ko pati izgudrojusi, - no niedres, bambusa nūjiņām, tāsīm.

Mans darbs ir ļoti radošs. Piemēram, man pasūta, lai uztaisu skaņu "ba" un to varētu dabūt, spēlējot ar vienu roku. Ja ir tādi noteikumi, tad gudroju, kā panākt rezultātu un skaņu "ba". Iedvesmojos no esošajiem instrumentiem, klausos un domāju. Zināšanas - pa kripatiņai, jo sastopos ar dažādiem meistariem - metālamatniekiem, kokamatniekiem, keramiķiem...

Man patīk, ka zinu, kam gatavoju. Tad izgatavoju instrumentu ar raksturiņu - līdzīgu tam cilvēkam.

Es vadu divas folkloras kopas, kurās ir daudz instrumentu un savus darinājumus varu izmēģināt."