Kāda būs kultūras nākotne?

Ceļā uz Eiropas Savienību pārmaiņas gaidāmas arī Latvijas kultūrā. Kultūras nākotni Latvijā noteikti ietekmēs arī administratīvi teritoriālā reforma. Par šiem un citiem jautājumiem - saruna ar Kultūras ministrijas Reģionālās attīstības departamenta vadītāju ANNU JANSONI.

Ko jūs kā ministrijas ierēdne un speciāliste - režisore domājat par kultūras nākotni Latvijā?

- Valsts Tautas mākslas centrs gatavo likumprojektu par tautas mākslu, kā arī izstrādā koncepciju par kultūras centriem. Šajā koncepcijā būs rezumēts, kāda loma paredzama novadu kultūras centriem un kas notiks ar mazajiem pagastu tautas namiem un klubiem. Arī Lietuvā šajā ziņā tiek darīts kaut kas līdzīgs - tiek noformulēti kritēriji - kas ir kultūras nams, kas - tautas nams, kādas būs to funkcijas. Balstoties uz mūsu izstrādāto koncepciju, būs iespējams pieņemt attiecīgus likumus un normatīvos aktus.

Tas būs "jumts", bet, kas notiks mazajos tautas namos, taču nebūs pa spēkam noteikt ne lēmumam, ne likumam.

- Man šķiet, ka ikvienam lauku kultūras darbiniekam ir svarīgi izzināt sava pagasta cilvēku vēlmes un tās respektēt. Manuprāt, nav sevišķi lietderīgi (ja vien tā nav tradīcija) izdomāt pasākumu, izlikt afišu un gaidīt, ka kultūras namu "gāzīs apkārt" apmeklētāju straumes. Iesaistīt cilvēkus radošajās aktivitātēs iespējams tikai, ar viņiem kontaktējoties.

Nedomāju, ka turpmāk samazināsies pagastu tautas namu skaits. Jau šobrīd, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, to ir mazāk. Latvijā izveidojusies stabila, samērā vienmērīga infrastruktūra. Arī, izveidojoties novadiem, ikvienā lauku apdzīvotā vietā cilvēkiem būs nepieciešams satikties, dziedāt, dejot, spēlēt teātri. Par to liecina mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu skaits laukos. Un tautas māksla taču attīsta cilvēku, viņa radošās spējas. Būtu interesanti veikt pētījumu, kā veidojusies radošo cilvēku dzīve, kas kādreiz darbojušies mākslinieciskajā pašdarbībā.

Šis ir laiks, kad sadalās kultūras iestāžu funkcijas - bibliotēkās gūstam informāciju, bet tautas nams un kultūras nams - tā ir iespēja kontaktēties, jo cilvēki aizvien vairāk atsvešinās viens no otra, nav vienkārši, īpaši - laukos, atrast domu biedrus. Tieši tādēļ jāizzina pagasta iedzīvotāju kultūras prasības. Manuprāt, nebūtu normāli, ka novadā visi tautas nami strādātu līdzīgi, rīkotu līdzīgus pasākumus. Tas būtu nedabiski. Es vienmēr esmu uztraukusies, kas notiek ar tiem tīņiem, kuri nav iesaistījušies nekādās nodarbībās, kuriem nekas neinteresē. Viņi būtu jāpatur īpašā kultūras darbinieku uzmanības lokā, jāveido bērnu un jauniešu centri, kā tas jau daudzviet notiek.

Ir pagastu tautas nami, kas gadu desmitiem nav remontēti, kuru telpas nav sevišķi mājīgas un siltas. Lai turp dotos atpūsties, jābūt vai nu fanātiķim pašdarbniekam, vai arī cilvēkam, kura vienīgās prasības ir "zem jumta" iedzert kādu alkohola pudeli un izālēties...

- Šogad kopā ar rajonu kultūras inspektoriem plānots izpētīt, kādi ir mūsu tautas nami, cik daudz iespēju pašvaldībai to izremontēšanai un cik daudz to kārtība atkarīga no pašiem kultūras nama saimniekiem. Durvju priekšas noslaucīšana neprasa lielus līdzekļus. Bet ir arī jāatzīst, ka pēdējos gados kultūras iestādēm nav valsts investīciju finansējuma, lai gan gadu no gada pieprasījumi tiek atjaunoti. Ir izstrādāti labi un pamatoti projekti, diemžēl vienmēr atbilde skan: "Naudas ir tik, cik ir." Un lauku kultūras iestādēm jāiztiek ar to, cik var atļauties vietējā pašvaldība. Kā panākt, lai mūsu prasībās attiecīgās ministrijas ieklausās un tās izprot? Tādēļ šogad sīki izvērtēsim, kādi remonti nepieciešami katra rajona pagastu kultūras un tautas namiem. Ar aprēķiniem, bez emocijām. Iespējams, tad varēsim pierādīt investīciju nepieciešamību.

Mēdzam uzsvērt, ka Eiropai esam interesanti tieši ar savu kultūru. Eiropas Savienība dod līdzekļus PHARE, SAPARD programmām. Vai Kultūras ministrijas spēkos nav pierādīt, ka palīdzība noderētu arī kultūrai?

- SAPARD programmā ietilpst arī kultūras, īpaši - tūrisma objekti - sadaļā par infrastruktūras attīstību. Manuprāt, ja pareizi formulē projektu, ir iespēja iegūt naudu arī kultūras attīstībai laukos. Bez tam ir Eiropas Savienības programma "Kultūra 2000", kur Latvija arī samaksājusi dalības naudu, ir iespējas pieteikt dažādus projektus. Tas, protams, prasa pašvaldības līdzfinansējumu. Gads ir pagājis, daži projekti saņēmuši atbalstu, taču šī nauda nav paredzēta kultūras objektu sakārtošanai, bet gan atsevišķām kultūras norisēm. Savas mājas jāsakopj pašiem.

Radošajām aktivitātēm līdzekļus iespējams iegūt ar Kultūrkapitāla fonda palīdzību. Šogad valsts realizē savu kultūrpolitiku ar dažādām mērķprogrammām. Es domāju, ka veiksmīgi darbojas mērķprogramma "Kamermūzika". Šogad mākslinieki piedāvājuši vairāk nekā 100 programmu, tādēļ pilnīgi visiem kultūras namiem ir iespējas izvēlēties profesionālu mūziķu koncertus. Valsts tam dod savu finansējumu, pašvaldība - ļoti mazu līdzfinansējuma daļu. Tikko izvērtējām programmu "Teātra viesizrādes novados". Vairākas profesionālo teātru viesizrādes paredzētas arī Saldū, bet pieprasījums jau vienmēr ir lielāks nekā iespējas.

Apstiprināts un, cerams, tiks piešķirts, Kultūrkapitāla fonda finansējums Dziesmu svētkiem. Ir konkrēti projekti, viens no tiem - valsts finansējums par darbu virsdiriģentiem. Tas būs atslogojums pašvaldībām. Ir arī muzeju un citas programmas.

Nesen runāju ar vienu mūsu rajona pašvaldības vadītāju - viņš lepojas ar saviem dejotājiem, bet viņam ir kauns, ka uz Dziesmu svētkiem dejotājiem jābrauc vecos, kožu saēstos tautas tērpos. Pašvaldībai naudas jaunu tērpu iegādei nepietiekot.

- Dziesmu svētkiem tiek iztērēti lieli līdzekļi. Zinu, ka tajā gadā, kad notiek Dziesmu svētki, viss pagastu kultūras budžets aiziet tikai tiem, un nekam citam naudas nepaliek. Tas nav normāli. Bet kultūra taču dod lielu garīgu ieguldījumu visai sabiedrībai. Dziesmu svētku laikā papildienākumus gūst gan benzīntanki, gan tirgotāji, sabiedrisko pakalpojumu iestādes. Tiek domāts, kādā veidā atslogot pašvaldības. Varbūt, ka šos jautājumus varētu atrisināt ar likumu, izstrādāt kādus normatīvos aktus, paredzēt atbilstošu nodokļu sistēmu. Protams, tas vairs nav iespējams līdz nākamajiem Dziesmu svētkiem. Tautas mākslas centrs centīsies likumu sagatavošanā piesaistīt juristus.

Daudziem kultūras darbiniekiem ir diskomforta izjūta. Mums ir Bibliotēku likums, Muzeju likums, ir vajadzīgs arī likums, kas aizsargā tautas un kultūras namus. Lai to finansējums nav atkarīgs tikai no novada centra, lai arī mazais klubiņš nepaliktu bešā. Kamēr nebūs likuma, tikmēr mēs varam tikai apelēt pie pašvaldību vadītāju sirdsapziņas.

Acīmredzot kultūras darbiniekiem šobrīd ļoti daudz jāmācās, bet viņiem nav naudas, lai piedalītos kursos, semināros, studētu augstskolās...

- Jāmācās būs aizvien vairāk - gan iegūstot jaunas zināšanas savā specialitātē, gan kultūras stratēģiskajā plānošanā, projektu izstrādāšanā - visā, ko kādreiz nemācīja. Viena no iecerēm - izpētīt kultūras darbinieku izglītības līmeni. Mēs sagatavosim mērķprogrammu, lai par valsts līdzekļiem mācītu kultūras centru speciālistus.